Apkopojums ⟩ Covid-19 ierobežojumi un atbalsts elektrības rēķiniem. Par ko vienojās koalīcija? (12)

Vienlaikus joprojām darba devējam ir iespēja šādiem darbiniekiem aizstāt mājas karantīnu ar paštestu veikšanu darba vietā pirms darba pienākumu veikšanas septiņu dienu ietvarā kopš pēdējā kontakta ar inficēto personu.

Video: Covid-19 ierobežojumi un atbalsts elektrības rēķiniem. Valdība informē par sēdē apspriesto

Tāpat, ja cilvēks ir inficēts, tad jaunais regulējums paredz iespēju izolāciju pārtraukt septītajā dienā dienā pēc inficēšanās apstiprināšanas, ja pēdējo 24 stundu laikā nav bijušas tādas akūtas slimības pazīmes kā drudzis, sāpes, klepus.

Grozījumus iesniegusī Veselības ministrija (VM) norāda, ka atbilstoši Lielbritānijā veiktajam riska novērtējumam pastāv vairāk nekā 15% risks, ka cilvēks pēc septiņām dienām vēl būs inficēts, kas radīs papildu riskus uzņēmumā izplatīties Covid-19 infekcijai, tādēļ ir jāievēro papildu piesardzības pasākumi - FFP2 respiratoru bez vārsta lietošana un izvairīšanās no sabiedriskām vietām.

Rīkojuma grozījumi arī paredz izņēmuma situācijas darbiniekiem, kas iesaistītas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanā, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanā un kuru darba pienākumu pārtraukšana būtiski ietekmētu valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu.

Izņēmumi attieksies uz veselības aprūpes iestāžu darbiniekiem, kas sniedz pakalpojumus pacientiem, ilgstošas sociālās aprūpes iestāžu darbiniekiem, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, telekomunikāciju un enerģētikas uzņēmumu kritiski svarīgiem darbiniekiem, plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem, kuri nodrošina mediju darbības nepārtrauktību klātienē, aizsardzības nozarē nodarbinātām personām, kritisko tirgus uzraudzības iestāžu darbiniekiem, darbiniekiem, kas nodrošina kritisko publisko pakalpojumu sniegšanu un avāriju novēršanu, pārtikas ražošanas un pārstrādes uzņēmumu kritiski svarīgiem darbiniekiem, kritisku ārpolitisko vai drošības interešu aizsardzībai, transporta un autoceļu uzturēšanas uzņēmumu kritiski svarīgiem darbiniekiem.

Šādas personas pēc kontakta ar inficēto personu vai par kuru ir pamatotas aizdomas, ka persona ir inficēta, mājas karantīnu var aizstāt ar FFP2 respiratora bez vārsta lietošanu visu inkubācijas perioda laiku, kā arī kontroles testa veikšanu piektajā dienā pēc kontakta ar inficēto.

Savukārt inficēšanās gadījumā konkrētajām personām jāievēro trīs dienu izolācija. Ja šo trīs dienu laikā nav slimības pazīmju, personas var doties veikt darba pienākumus, ja ir veikts Covid-19 RNS tests laboratorijā vai antigēna tests kādā no antigēna testa veikšanas punktiem, tai skaitā aptiekā, un testa rezultāts ir negatīvs.

Vienlaikus ir jāņem vērā, ka šādās situācijās risks, ka persona joprojām ir inficēta, ir ļoti augsts - tas pārsniedz 30%, tādēļ ir jāievēro arī papildu aizsardzības pasākumi, kā FFP2 respiratora lietošana, un jāizvairās no sabiedrisku vietu, tai skaitā sabiedriskā transporta lietošanas.

Situācijās, kad sabiedrībai kritiski svarīgā iestādē ir darba nespējīgi visi darbinieki un arī izņēmuma risinājums nenodrošina iespēju funkciju nepārtrauktībai, var tikt ieviesti individuāli risinājumi, organizējot darbu pēc burbuļa principa, nodalot inficēto darbinieku plūsmu no neinficētajiem un novēršot inficēto darbinieku saskari ar klientiem, par kuriem nav informācijas, ka viņi ir vai nav inficēti, vai kuri nav inficēti. Šādi var organizēt darbu ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs, ārstniecības iestādēs.

VM norāda, ka vienlaikus darba devējam ir jāņem vērā, ka, saīsinot izolācijas vai mājas karantīnas laiku, tiek palielināta iespēja, ka persona, kas ierodas darba vietā klātienē, ir infekcioza un tādējādi riskam tiek pakļauti pārējie darbinieki vai pakalpojuma saņēmēji. Tādēļ darba devējam ir jāsabalansē riski starp paaugstinātu risku infekcijas izplatībai darba kolektīvā un citu cilvēku pakļaušanai inficēšanās riskam un uzņēmuma vai iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, un izolācijas vai karantīnas saīsināšana ir jāizmanto situācijās, kad tas ir reāli nepieciešams uzņēmuma darbībai.

Tāpat ir svarīgi šādās situācijās inficēšanās risku mazināšanai izmantot pietiekami efektīvus drošības pasākumus, kā ne zemākas klases kā FFP2 respiratora bez vārsta lietošana, iespēju robežās potenciāli inficēto darbinieku nodalīšana no pārējiem, kā arī šādi darbinieki neapmeklē sabiedriskās vietas un neizmanto sabiedrisko transportu.

Ņemot vērā minēto, darba devējam darbiniekam ir jānodrošina transports nokļūšanai uz darba vietu un FFP2 respiratoru pieejamība, ja tiek piemērots saīsinātais izolācijas vai mājas karantīnas režīms.

Gadījumos, ja darba devējs darbiniekam mājas karantīnu aizstāj ar paštestu veikšanu katru dienu pirms darba pienākumu veikšanas septiņu dienu ciklā, tad nosacījumi epidemioloģiskās drošības pasākumiem netiek mainīti, proti, nav prasības lietot FFP2 respiratoru bez vārsta un netiek piemērots nosacījums, ka netiek lietots sabiedriskais transports.

Lai novērstu to, ka, ļoti strauji izplatoties Covid-19, tiek ierobežotas iespējas nodrošināt bērniem apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi, saņemt bērnu uzraudzības pakalpojumu izolācijas vai mājas karantīnas nosacījumu dēļ, kas var ietekmēt iespējas bērnu vecākiem veikt savus darba pienākumus, kā arī lai novērstu to, ka bērniem tiek ierobežotas iespējas saņemt klātienes izglītības pakalpojumus izolācijas vai karantīnas nosacījumu dēļ un novērstu pastiprināto pieprasījumu pēc laboratoriskās testēšanas, bērnam pēc izolācijas vai mājas karantīnas atgriežoties izglītības iestādē, uz ārkārtējās situācijas laiku tiek mazināts mājas karantīnas un izolācijas laiks, kā arī tiek paredzēta iespēja bērniem atgriezties izglītības iestādē bez testa veikšanas vai ārsta izziņas.

Grozījumi paredz arī izņēmuma iespējas bērniem inficēšanās gadījumā - septītajā dienā bez testa un ārsta izziņas varēs apmeklēt izglītības iestādi, ja vecāki apliecina, ka bērnam pēdējo 24 stundu laikā nav bijušas slimības pazīmes, kā arī pēc kontakta ar inficēto desmitajā dienā bez testa var apmeklēt izglītības iestādi.

No 25. janvāra publiskās vietās derīgas būs tikai medicīniskās maskas un respiratori

No 25. janvāra publiskās vietās varēs lietot tikai medicīniskās maskas vai ne zemākas klases kā FFP2 respiratorus bez vārsta, tādējādi būs aizliegta auduma maska valkāšana publiskās vietās, paredz Ministru kabineta pieņemtie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Vienlaikus tiek pieļauts, ka izglītojamie no septiņu līdz 12 gadu vecumam var nelietot minētos sejas aizsegus, ja viņi lieto nemedicīnisku jeb auduma aizsegu. Arī sabiedriskajā transportā bērni drīkstēs turpināt lietot nemedicīnisku aizsegu.

Ar grozījumiem no noteikumiem tiek svītrots izņēmums, ka pirmās līdz trešās klases izglītojamie izglītības procesā mācību telpā var vispār nelietot sejas masku, un ir svītrots izņēmums, ka pilnībā vakcinētas vai pārslimojušas personas kontrolētā kolektīvā, piemēram, darba vietā, izglītības iestādē, amatieru kolektīvā, izglītojamie ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu klātienes izglītības procesā mācību telpā, drīkst vispār nelietot sejas masku, jo omikrona straujās izplatības un infekciozitātes dēļ vairs nav pieļaujams, ka vietās, kur pulcējas cilvēki, vispār netiktu lietotas sejas maskas.

Valdības sēdes laikā Valsts kancelejas direktors un Operatīvās vadības grupas vadītājs Jānis Citskovskis pauda, ka maznodrošinātām personām tiks nodrošinātas 50 maskas, kas aprēķināts kā pietiekams apjoms divu mēnešu periodam.

Veselības ministrija (VM) grozījumu anotācijā skaidro, ka pētījumi liecina, ka medicīnisko sejas masku efektivitāte, salīdzinot ar citu materiālu sejas aizsegiem, ir visaugstākā un sasniedz vismaz 90%, bet sejas maskas nav pietiekams aizsardzības līdzeklis pret ļoti sīku daļiņu, tai skaitā vīrusu, ieelpošanu. Savukārt respiratori bez vārsta aizsargā ne tikai pret izelpoto daļiņu nonākšanu apkārtnē, bet arī pret daļiņu ieelpošanu no apkārtējās vides.

VM aicina ņemt vērā, ka medicīniskās sejas maskas un respiratori ir standartizēti un to efektivitātei ir starptautiski noteiktas konkrētas prasības.

Tādēļ, pareizi lietojot medicīnisko sejas masku vai respiratoru, var garantēt to efektivitāti.

Savukārt nemedicīniskajiem sejas aizsegiem nav nekādu konkrētu prasību vai standartu, un tās var būt kā ļoti kvalitatīvas ar augstu aizsardzības pakāpi, tā ļoti nekvalitatīvas ar ļoti zemu aizsardzības pakāpi, tādēļ nemedicīnisko sejas aizsegu pareiza lietošana negarantē pietiekamu aizsardzību.

Nemedicīnisko sejas aizsegu lietošana ir pamatota tad, kad ir ierobežota medicīnisko sejas masku un respiratoru pieejamība un ir nepieciešams tos saglabāt ārstniecības personām.

Uz laiku darba devējam ļaus nodarbināt darbinieku bez obligātās veselības pārbaudes veikšanas

Ārkārtējās situācijas laikā un divus mēnešus pēc tās beigām darba devējam būs ļauts nodarbināt darbinieku bez obligātās veselības pārbaudes veikšanas, ja persona nav veikusi periodisko veselības pārbaudi darba devēja noteiktajā laikā saistībā ar Covid-19 infekcijas riskiem, paredz Ministru kabineta pieņemtie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Veselības ministrija (VM) grozījumu anotācijā norāda, ka šādi grozījumi būtu lietderīgi laikā, kad strauji izplatās jaunais Covid-19 infekcijas omikrona paveids un būtiski pieaug arī jaunu Covid-19 inficēto personu skaits. Šāds regulējums, VM ieskatā, samazinās kontaktu skaitu personām, apmeklējot ārstniecības iestādes, lai veiktu obligāto veselības pārbaudi.

Satura ziņā līdzīgi risinājumi tika īstenoti jau iepriekš un ir noteikti arī pašlaik spēkā esošajā regulējumā attiecībā uz ārstniecības personām.

Vienlaikus, lai nodrošinātu nodarbināto drošības un veselības aizsardzību, kā arī nepieļautu iespējamus riskus citām personām, minētais izņēmums nodarbināšanai bez obligātās veselības pārbaudes nebūtu attiecināms uz jebkuru pirmreizējo un ārpuskārtas veselības pārbaudi, kā arī uz periodisko veselības pārbaudi personām, kuras nodarbinātas darbā īpašos apstākļos atbilstoši noteikumiem par kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude.

Apstiprina jaunus noteikumus par drošības un veselības aizsardzības prasībām uz kuģiem

Lai uzlabotu medicīnisko palīdzību uz kuģiem, Ministru kabinets šodien pieņēma jaunus noteikumus par drošības un veselības aizsardzības prasībām un medicīnisko aprūpi uz kuģiem.

Satiksmes ministrija skaidro, ka ar Latvijas karogu kuģojošie kuģi tiek iedalīti trīs kategorijās - A kategorijas kuģiem nav kuģošanas rajona vai ilguma ierobežojumu, B kategorija kuģiem kuģošanas rajons ir līdz 150 jūras jūdzēm no patvēruma ostas un C kategorijā ietilpst tie, kuri kuģo ne vairāk kā 20 jūras jūdzes no krasta. Noteikumos ietvertās prasības neattiecas uz karakuģiem.

Paredzēts, ka uz katra kuģa ir jābūt tā kategorijai atbilstošam medicīniskajam aprīkojumam - medikamentiem, medicīnas ierīcēm un pretlīdzekļiem.

Medicīniskā aprīkojuma daudzums ir atkarīgs no reisa veida, apmeklējamām ostām, ceļa mērķa, reisa ilguma, reisa laikā veicamā darba, kravas veida un apkalpes locekļu skaita. Kuģa medicīniskajā aprīkojumā ietilpstošos medikamentus, medicīniskās ierīces un pretlīdzekļus jāuzskaita kapteiņa apstiprinātā sarakstā.

Tāpat noteikts, ka katrā uz kuģa esošā glābšanas laivā, piepūšamajā glābšanas plostā un glābējlaivā jābūt pirmās medicīniskās palīdzības komplektam ūdensdrošā iepakojumā ar pievienotu lietošanas instrukciju uz ūdensnecaurlaidīga papīra.

Savukārt uz kuģa, kura bruto tilpība pārsniedz 500 vienības un uz kura ir 15 vai vairāk personu liela apkalpe, un kuri dodas reisos, kas ir ilgāki par trim dienām, jāierīko atsevišķa telpa jeb lazarete, kurā ir iespējams nodrošināt medicīnisko aprūpi atbilstošos sadzīves un higiēnas apstākļos. Turklāt, ja kuģis ir aprīkots ar lazareti, tad to nedrīkstēs izmantot jūrnieku pastāvīgai izmitināšanai.

Ja uz kuģa ir 100 apkalpes locekļu vai vairāk un kuģis veic starptautiskus reisus ilgāk par 72 stundām, uz tā jāatrodas sertificētam ārstam, kas atbild par kuģa apkalpes locekļu medicīnisko aprūpi. Savukārt, ja uz kuģa ir ķīmisko vielu noliktava, tā jāapgādā ar aizsargapģērbu, sejas masku un aizsargcimdiem. Šajā noliktavā jābūt pieejamam ūdenim vai citam atbilstošam šķidrumam acu un ādas noskalošanai no ķīmiskām vielām.

A un B kategorijas kuģu kambīzē un mašīntelpā papildus ir jāizvieto pirmās palīdzības aptieciņa.

Noteikumi paredz, ka par medicīniskā aprīkojuma nodrošināšanu ir atbildīgs kuģa īpašnieks vai kuģošanas sabiedrība, kura pārvalda kuģi. Turklāt tai arī jānodrošina, lai uz kuģa esošajam medicīniskajam aprīkojumam būtu pievienota lietošanas instrukcija. Savukārt par medicīniskā aprīkojuma pārraudzību ir atbildīgs kuģa kapteinis, bet viņš var deleģēt pienākumu rūpēties par medicīniskā aprīkojuma atbilstošu izmantošanu un uzturēšanu vienam vai vairākiem kuģa virsniekiem.

Noteikumu projekts paredz, ka VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības inspekcijas kuģu kontroles inspektors katru gadu veic pārbaudi, lai pārliecinātos, vai uz Latvijas kuģiem tiek ievērotas prasības, medicīniskais aprīkojums atbilst noteiktajām prasībām, kapteiņa apstiprinātais saraksts tiek savlaicīgi atjaunots un ievēroti medikamentu derīguma termiņi, kā arī medicīniskais aprīkojums tiek uzglabāts atbilstoši lietošanas instrukcijā noteiktajām prasībām.

Turpmāk nacionālajā meža monitoringā iekļauts arī meža bioloģiskās daudzveidības monitorings

Turpmāk nacionālajā meža monitoringā tiks iekļauts arī meža bioloģiskās daudzveidības monitorings, otrdien apstiprināja valdība.

Saskaņā ar Meža likumu Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" visā valsts teritorijā veic nacionālo meža monitoringu, iegūstot statistisko informāciju par meža resursu un meža veselības stāvokli, kā arī meža un vides faktoru mijiedarbību. Nacionālā meža monitoringa saturu un kārtību nosaka Ministru kabinets.

Līdz šim nacionālajā meža monitoringā tika apkopota informācija par meža resursu monitoringu, pirmā un otrā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes novērtēšanas monitoringu un meža kaitēkļu un slimību zinātnisko monitoringu, bet turpmāk tajā iekļauts jauns monitoringa veids.

Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa mērķis ir sniegt meža nozarei informāciju par vairākiem svarīgiem meža bioloģiskās daudzveidības aspektiem, iegūt fona informāciju par bioloģiskās daudzveidības stāvokli un novērtēt pārmaiņas nacionālā līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas meža apsaimniekošanu.

Jaunais monitoringa veids papildina Vides un reģionālās attīstības ministrijas Vides monitoringa programmā īstenoto Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmu.

Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa informācija tiek iegūta ģenētiskā, ekosistēmas un ainavu līmenī. Bioloģiskās daudzveidības monitoringā, vērtējot ainavu no attālās izpētes datiem, tiek iegūts ainavas telpiskā raksta klašu stāvokļa un pārmaiņu novērtējums un meža savienojamības novērtējums.

Ģenētiskā līmeņa monitoringa mērķis bioloģiskās daudzveidības izpētes programmā ir novērtēt mežaudzes ģenētisko daudzveidību un diferenciāciju, kā arī no sēklu plantācijām iegūto sēklu partiju ģenētisko daudzveidību.

Ar bioloģiskās daudzveidības monitoringu sugu un ekosistēmu līmenī tiek iegūts augu sabiedrības un epifītu novērtējums meža resursu monitoringa parauglaukumos, kā arī bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgu struktūru - atmirušās koksnes un ar kokiem saistītu mikrodzīvotņu - novērtējums.

Vienlaikus grozījumi noteic, ka turpmāk mežsaimniecības biotisko riska faktoru monitoringā tiks iegūta ne tikai operatīva informācija par bīstamāko meža kaitēkļu un slimību izplatību, bet arī par briežu dzimtas dzīvnieku nodarītiem bojājumiem mežaudzēm un to populācijas blīvumu.

Briežu dzimtas dzīvnieku radītie bojājumi un populācijas blīvums tiek novērtēts speciāli izveidotos parauglaukumos, tos uzskaitot, lai novērtētu staltbriežu, stirnu un aļņu populāciju un to nodarītos bojājumus priežu, egļu un apšu kokaudzēm.

Papildus noteikumos veikti vairāki tehnisku normu precizējumi.

Kā norāda Zemkopības ministrija (ZM), nacionālais meža monitorings Latvijā notiek jau ilgstoši. Meža resursu monitorings ir sākts 2004.gadā, un pašlaik norit novērojumu ceturtais cikls, savukārt gaisa piesārņojuma ietekmes novērtēšanas monitorings Latvijā notiek kopš 1990.gada, bet meža kaitēkļu un slimību zinātniskais monitorings - kopš 2014.gada.

Meža resursu monitoringa parauglaukumu tīkls dabā ir izveidots pirmā cikla mērījumu laikā, tas ir, periodā no 2004. līdz 2008. gadam. 2019. gadā ir uzsākts jau ceturtais cikls par periodu no 2019. līdz 2023. gadam. Kopā Latvijā ir izvietoti 16 157 parauglaukumi.

Institūts "Silava" ir dibināts 1946.gadā. Institūta darbības mērķis ir ar zinātniskām metodēm iegūt jaunas zināšanas un izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas, lai sekmētu meža nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju.

Līdz nedēļas beigām valdība cer nonākt pie kompleksa atbalsta risinājuma enerģijas cenu sadārdzinājumam

Valdība līdz nedēļas beigām cer nonākt pie kompleksa atbalsta risinājuma enerģijas cenu sadārdzinājumam, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes pauda premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).

Valdības vadītājs uzsvēra, ka patlaban notiek aktīva diskusija par jautājumu gan starp politiķiem, gan arī dažādām sabiedrības grupām un ekspertiem.

"Viena sabiedrības grupa uzsver viena veida atbalstu, otra citu. Līdzīgi starp politiskajiem spēkiem mēs vakar sākām diskusiju ļoti intensīvi, ka mums ir daudz un dažādi priekšlikumi. Mēs turpināsim visus priekšlikumus izvērtēt un līdzsvarot un mūsu mērķis ir šīs nedēļas laikā nākt, ar [kaut ko], ko varētu saukt par kompleksu risinājumu. Bet šis process turpinās. Tas turpinās arī ārpus politikas aprindām, kas ir ļoti noderīgi, jo tas dod vairāk informācijas arī gala lēmuma pieņēmējiem," sacīja Kariņš.

Vienlaikus viņš arī atgādināja par valdības jau iepriekš apstiprinātajiem atbalstiem, kas bijuši vairāk mērķēti uz konkrētām grupām, tomēr pašlaik ir redzams, ka šajos apstākļos ar šiem atbalsta veidiem nepietiek.

Pavļuts skaidro, kādā gadījumā varētu lemt par ierobežojumu pārskatīšanu

Galvenais rādītājs ierobežojumu pārskatīšanas kontekstā patlaban ir tieši slimnīcu noslodze, kas nozīmētu, ka papildu rīcībai ierobežojumu pārskatīšanā būtu jāseko pēc tam, kad hospitalizēto skaits slimnīcās pārsniegs 800 robežu, preses konferencē sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Patlaban Latvijas slimnīcās ir ievietoti 645 Covid-19 pacienti, diennakts laikā šim skaitlim sarūkot par 13.

Šī brīža situāciju ministrs salīdzināja "ar mirkli pirms vētras, kad ceļas vējš un mēs zinām, ka būs vētra", taču, vaicāts, kurā brīdī tiktu pārskatīti pašreizējie drošības pasākumi, politiķis skaidroja, ka sākumā slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaitam būtu jāpārsniedz 800 gadījumu.

Pavļuts skaidroja, ka patlaban ierobežojumu pārskatīšanai ir būtiskas trīs pazīmes - viena no tām ir augsts atklāto inficēšanās gadījumu skaits, otra - slimnīcu pārslodze, kura patlaban gan vēl nav iestājusies, bet trešā pazīme būtu saslimšanas rezultātā būtiski ietekmēta nozaru darbība.

Ministrs sacīja, ka Veselības ministrija rūpīgi seko līdzi stacionēto Covid-19 pacientu skaitam un situācijai slimnīcās, savukārt attiecībā pret nozaru pārslodzes kritēriju politiķis mudināja pašas nozares ziņot, ja gadījumā darbinieku slimošana atstāj pārāk lielu iespaidu uz funkcionēšanu.