Zeme radās pirms aptuveni 4,5 miljardiem gadu. Kopš tā laika planētas iekšiene lēnām ir atdzisusi un joprojām turpina to darīt, vēsta zinātniskais žurnāls "Earth and Planetary Science Letters".
Zemes kodols aizvien ātrāk kļūst vēsāks (2)
Kamēr Zemes virsmas un atmosfēras temperatūra nemitīgi svārstās un pašlaik pieaug, Zemes kodols kļūst aizvien vēsāks. Un tas nemaz nav tik labi.
Planētas izkususī iekšiene atrodas nemitīgā kustībā, radot Zemes magnētisko lauku – neredzamu struktūru, kas ir nepieciešama, lai varētu eksistēt dzīvība.
Arī mantija, tektoniskās aktivitātes un vulkāni ir nepieciešami dzīvībai, jo palīdz stabilizēt globālās temperatūras un oglekļa ciklu.
Ņemot vērā, ka Zemes kodols joprojām atdziest, pienāks brīdis, kad planētas iekšiene sacietēs.
Tad arī izbeigsies ģeoloģiskā aktivitāte, bet Zeme, visticamāk, pārvērtīsies par neapdzīvojamu akmens gabalu kā Marss vai Merkurs.
Jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Earth and Planetary Science Letters", noskaidrots, ka tas varētu notikt ātrāk, nekā uzskatīts iepriekš.
"Iegūtie rezultāti ļauj uz Zemes dinamikas evolūciju palūkoties no citas perspektīvas. Līdzīgi kā Merkurs un Marss, arī Zeme atdziest un kļūst mazāk aktīva ātrāk nekā mēs domājām," teica zinātnieks Motohiko Murakami.
Tiesa, tas, cik ļoti ātrāk Zeme atdziest, nav īsti skaidrs. Marss, piemēram, atdziest ātrāk nekā Zeme, jo tas ir mazāks, tomēr, iespējams, lielu lomu spēlē arī citi faktori.
"Mēs joprojām zinām maz par tāda veida procesiem, tāpēc ir grūti aplēst noteiktu laiku," piebilda Murakami.
Lai nu kā, cilvēka dzīves kontekstā Zemes atdzišana joprojām ir ļoti lēns process. Ir neiespējami, ka Zeme kļūtu neapdzīvojama Zemes kodola atdzišanas dēļ cilvēces eksistences laikā, tāpēc varam par to īpaši neuztraukties.