90% iedzīvotāju satraukti par elektroenerģijas cenu kāpumu, liecina aptauja (2)

Vislielākās bažas izjūt iedzīvotāji vecuma grupā no 55 līdz 63 gadiem.

Pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš pauž, ka strauji palielinoties elektroenerģijas cenām, novērojamas diezgan krasas izmaiņas iedzīvotāju vērtējumos par kritērijiem, pēc kuriem būtu jāvadās, domājot par Latvijā iegūstamo elektroenerģiju.

Viņš skaidro, ka, ja iepriekš izmaksu aspekts bija teju vienādi svarīgs ar ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi, dabu, tad tagad tas pārliecinoši izvirzījies pirmajā vietā, gada laikā pieaugot par teju 10 procentpunktiem un sasniedzot līdz šim augstāko rādītāju. Vienlaikus ietekmes uz cilvēku veselību faktors piedzīvojis nelielu lejupslīdi, bet ietekmes uz apkārtējo vidi un dabu faktora nozīmība ir gada laikā samazinājusies pat par vairāk kā 10 procentpunktiem.

Aptaujā respondentiem bija jānorāda, kādiem enerģijas avotiem viņi dotu priekšroku, ja būtu iespēja izvēlēties. Lēmuma pieņemšanā būtiski svarīgākāka kļuvusi ražošanas efektivitāte, ko kā būtisku norādījuši 32% aptaujāto pretēji 26% gadu iepriekš. 30% norādījuši, ka svarīga ir enerģētiskā neatkarība no citām valstīm un tas ir par 12 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt 29% kā būtisku norādījuši enerģijas piegādes drošību un stabilitāti, un tas ir pieaugums par septiņiem procentpunktiem.

Aptauja liecina, ka sieviešu vidū joprojām gana būtiska ir ietekme uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi. Turpretī vīrieši izceļ tieši ražošanas efektivitāti un enerģētisko neatkarību no citām valstīm.

Latvijas iedzīvotāji par lētāko elektroenerģijas ražošanas veidu uzskata tieši elektrības iegūšanu atomelektrostacijās (AES), tālāk seko hidroelektrostaciju (HES), saules un vēja enerģija.

LVEA vadītājs Toms Nāburgs norāda, ka tas ir plaši izplatīts mīts, ka AES ražo lētu elektroenerģiju, tomēr tas neatbilst patiesībai. Viņš skaidro, ka AES ir augsti kapitālietilpīga tehnoloģija ar vidēji 10 gadu ilgu projekta realizācijas laiku, kas būtiski sadārdzina tā vadības un finansēšanas izmaksas, rezultējoties ar augstu elektroenerģijas pašizmaksu.

"Piemēram, Lielbritānijā šobrīd būvniecībā esošais "Hinklija Punkta C" atomelektrostacijas projekts patērētājiem izmaksās ap 130 eiro par megavatstundu (MWh) nākamos 35 gadus. Turklāt nav atbildēts jautājums par kodolatkritumu gala utilizāciju, to pārliekot uz nākotnes paaudžu pleciem," pauž Nāburgs, norādot, ka Starptautiskās Atjaunojamās enerģijas aģentūras (IRENA) dati liecina, ka sauszemes vēja enerģijas izlīdzinātās elektroenerģijas (LCOE) izmaksas 2020. gadā globāli bijušas viszemākās no visiem iespējamajiem elektroenerģijas ražošanas veidiem.

Nāburgs arī pauž, ka vēja enerģija ir ātri ieviešama, un jaunākās paaudzes iekārtas ir utilizējamas to otrreizējai izmantošanai. Vēja parku izbūvei ir tradicionāli augsts sabiedrības atbalsts, īpaši izteikti starp jauniem cilvēkiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kas norāda nākotnes paaudžu redzējumu par to, kādi resursi ir jābalsta Latvijas energosistēmā, skaidro Nāburgs.

Aptaujas rezultāti liecina, ka, ja cena būtu vienāda un izvēle būtu viņu rokās, trīs ceturtdaļas iedzīvotāju dotu priekšroku elektroenerģijai, kas tiek ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (vēja, saules, ūdens un citiem atjaunojamo energoresursu veidiem). Pirmo vietu iedzīvotāji piešķir hidroresursiem jeb ūdens enerģijai, bet par otro piemērotājo enerģijas iegūšanu Latvijas apstākļiem cilvēki atzīst vēja enerģijai. Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas atbalsta administratīvu un citu šķēršļu samazināšanu vietējo energoresursu ražošanas attīstībai (no 76% 2020.gadā līdz 80% 2021. gadā).

Pētījuma centra SKDS pētījums veikts pēc LVEA pasūtījuma, 2021. gada decembrī, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Latvijas Vēja enerģijas asociācija darbojas kopš 1998. gada, un tās mērķis ir sekmēt vēja enerģijas izmantošanu Latvijā, līdzdarbojoties nozares normatīvā regulējuma un vides sakārtošanā, kā arī veicināt sabiedrības informētību un izpratni par atjaunojamajiem, it īpaši vēja, energoresursiem. Pašlaik Vēja enerģijas asociācijā ir 18 korporatīvie biedri un trīs individuālie biedri, tajā skaitā gan vietējie, gan ārvalstu uzņēmēji.