Zolitūdes traģēdijas krimināllietu apelācijas kārtībā turpinās iztiesāt marta beigās (3)

Šodien, apelācijas kārtībā turpinot lietas skatīšanu, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija nolēma apmierināt apsūdzētā Ivara Sergeta aizstāvja zvērināta advokāta Artūra Zvejsalnieka pieteikto lūgumu noteikt dokumentu tehnisko ekspertīzi, kuras veikšana uzticēta Valsts tiesu ekspertīžu birojam.

Saistībā ar ekspertīzes noteikšanu lietā tiesas sēdē pasludināts pārtraukums un nākamā sēde noteikta 30.martā plkst.10.

Lietas materiāli pašlaik ir apkopoti 129 sējumos. Par pirmās instances tiesas spriedumu, kura apjoms pārsniedz 1200 lappušu, tika saņemts prokuratūras apelācijas protests, apsūdzētā aizstāvja apelācijas sūdzība un vairāk nekā 50 apelācijas sūdzības no cietušajiem un viņu pārstāvjiem.

Jau ziņots, ka 2013.gada 21.novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Pirmās instances tiesā krimināllietā par vainīgu tika atzīts būvinženieris Ivars Sergets, kuram bez sešu gadu cietumsoda piespriests arī liegums piecus gadus strādāt savā profesijā.

Arhitektu Andri Kalinku, būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu, veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu, bijušo Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperti Mariku Treiju, būvinspekcijas priekšnieka vietnieci Aiju Meļņikovu, SIA "Maxima Latvija" darbinieci Innu Šuvajevu un bijušo Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieku Jāni Balodi pirmās tiesas instance attaisnoja.

Izvērtējot prokuroru Kaspara Cakula, Jekaterinas Kušakovas un Agra Skradaiļa darbību pirmstiesas kriminālprocesā, lietas kvalitāti, nododot lietu tiesai, un darbu iztiesāšanas laikā, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa atzina, ka ir pamats vērst Ģenerālprokurora un virsprokurora uzmanību uz tiesas konstatētajām nepilnībām un likuma normu ignorēšanu, kas būtiski apgrūtināja lietas iztiesāšanu.

Tiesa, piemēram, secinājusi, ka prokurori krimināllietā iekļāvuši arī tādus materiālus, kas nav attiecināmi uz konkrēto noziegumu, un tādus, kas netiks izmantoti pierādīšanā.