Viņš skaidroja, ka atbilstoši Iepakojuma likumam pienākums slēgt līgumu ar "Depozīta iepakojuma operatoru" ir visām tām tirdzniecības vietām, kuras atrodas valstspilsētās un to tirdzniecības zāles platība ir 300 kvadrātmetru vai vairāk, kā arī tām tirdzniecības vietām, kuras atrodas citās administratīvajās teritorijās un to tirdzniecības zāles platība ir 60 kvadrātmetru vai vairāk.
"Latvijas depozīta sistēmai jau likumdošanas pamatos ir noteikts pamatprincips "kur nopērc, tur nodod". Depozīta iepakojuma pieņemšanas tīkls ir pietuvināts veikalu tīklu izklājumam Latvijā, savukārt veikalu tīkli ir pakārtoti apdzīvotībai," sacīja Stūrītis, norādot, ka tādēļ gadījumi, kad kādā mazāk apdzīvotā vietā vai ciemā depozīta punkts atradīsies tālāk no dzīvesvietas, nav izslēgti.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka depozīta punktu pārklājums Latvijā kopumā vērtējams ļoti pozitīvi - šogad 1. februārī darbību sāks aptuveni 1400 depozīta punktu, kas nozīmē, ka viens depozīta punkts sākotnēji būs vidēji 1358 iedzīvotājiem. Taču pieņemšanas tīkls šogad tiks paplašināts, tādēļ šis rādītājs vēl uzlabosies.
Viņš arī salīdzināja Latvijas situāciju ar Lietuvu, kur, pēc Stūrīša teiktā, viens depozīta punkts paredzēts uz vidēji 1650 iedzīvotājiem.