Pieaugusi skolēnu emocionālā vardarbība pret skolotājiem (8)

Apsaukāšanās un uzbrukumi ar vārdiem ir raksturīgākie vardarbības veidi, ko skolēni veikuši pret saviem pedagogiem. Klāt nācis vēl kāds jauns emocionālās vardarbības veids - attālinātā mācību procesa mērķtiecīga traucēšana dažādos veidos. Problēmas apzinās arī Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD).

"Mēs vairāk varam runāt par emocionālo [vardarbību], ir gadījumi, kad ir bijusi fiziska [vardarbība]. Protams, tādu gadījumu ir izteikti mazāk," situāciju raksturo IKVD Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts.

Agresija pret skolotājiem ir nepareizs veids, kā skolēni, īpaši pusaudži, izlādē uzkrāto spriedzi. Turklāt to tagad dara nevis klātienē, bet visbiežāk attālināti.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Konsultatīvās nodaļas vadītāja Inga Gulbe uzsver, ka "uzrakstīt ir vieglāk. Mums nav nepastarpināta kontakta ar personu, kuru mēs aizskaram.

Tieši tāpat ir ļoti viegli pieslēgties vienaudžu grupai, kas vēršas pret kādu, vai tas ir pedagogs, vai tas ir vienaudzis. Šī lamāšanās, verbālā agresija, kas vērsta gan pret vecākiem, gan pret vienaudžiem, gan pret pedagogiem, tā ir aktuāla."

Pērn plašākas sabiedrības uzmanību pievērsa notikušais kādā skolā Jelgavā, kur skolotājas pazemošana tikusi nofilmēta un video tālāk izplatīts internetā. Tā kā skolas vadība vērsās policijā, tika ierosināta lieta par sīko huligānismu un divas lietas par emocionālo vardarbību. Taču policija iesaistās vien tad, kad cietušais tajā vēršas ar iesniegumu. Šādu gadījumu nav daudz.