"Man uzreiz jāpiebilst, ka tas nenozīmē iet uz sociālo dienestu pēc prezervatīviem, jo skeptiskie pārmet – vai cilvēks reibumā vispār atcerēsies ko tādu lietot. Nē, runa ir par kontracepciju, kas piemērota dzīvesveidam, kādā cilvēks ir," teic vecāku organizācijas ”Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smilziņa.
Organizācijas "Mammām un tētiem" vadītāja atsaucas uz Eiropas karti, kur piederam postpadomju telpai ar viduvēju kontracepcijas aptveri. Arī šī ir joma, kur igauņi mūs atkal apsteiguši – pieslējušies skandināviem un Rietumeiropai. Atsevišķas pašvaldības Latvijā gan mēģina problēmu risināt lokāli. Tukumā kontracepcija apmaksāta septiņām sociālā dienesta redzeslokā esošām ģimenēm. Arī Rīgā ceļš uz spirāli vai implantu ved caur sociālo dienestu.
Savukārt Dzemdību nams pagājušajā gadā veicis 37 ķirurģiskas operācijas, padarot sievietes neauglīgas, un to gan apmaksā valsts, bet tas iespējams vien tad, ja sieviete ir bijusi grūtniecības uzskaitē un šo lēmumu ilgstoši izsvērusi, nevis dzemdību naktī parādījusies uz sliekšņa.
"Kuram ir nepieciešams šis bērns, kurš nav saņēmis pietiekamu uzturu mammas vēderā, kura mamma grūtniecības laikā bijusi reibumā, bērns piedzimis nabadzīgos apstākļos. Kas ar to bērnu notiks?"
Valsts kontracepcija palīdzētu risināt daudz plašāku problēmu loku, uzskata eksperti. Ne tikai bērnu nāves, bet arī pusaudžu grūtniecību un seksuāli transmisīvo slimību izplatību, kas valsts naudu taupītu ilgtermiņā. Bezmaksas prezervatīvu automāti jau ir ierasta lieta Rietumeiropā.
Šobrīd veselības ministrijai vienīgā cerība plānu īstenot ir, ja izmaksas piekritīs dalīt labklājības ministrija un pašvaldības: "Ko es varu apsolīt no Veselības ministrijas puses – ka mēs neapstāsimies un turpināsim šīs sarunas, mēģināsim rast iespēju."
Skaidrs gan arī, ka kontracepcija nestrādās, ja no tās atteiksies. Bērnu nauda kādā ģimenē var gadīties vienīgais peļņas avots.