Seši melnie punkti teju 14 kilometru garā ceļu posmā. Kuras ir bīstamākās vietas uz Latvijas autoceļiem? (9)

Kuri ceļu posmi un krustojumi Latvijā ir visbīstamākie?

Lielākā melno punktu koncentrācija ir Pierīgā, kur ir arī lielākā satiksmes intensitāte. Piemēram, laikā no 2017. līdz 2019. gadam uz Tallinas šosejas (A1) posmā no divlīmeņu krustojuma ar Vidzemes šoseju (A2) līdz stāvlaukumam pie Pulksteņezera aiz Gaujas tilta (0,00.–13,85. km) bija izveidojušies seši melnie punkti.

Minētajā periodā no pieciem tur bojā gājušajiem četri gāja bojā frontālās sadursmēs. Pagājušā gadā šajā Tallinas šosejas posmā tiks mainīta satiksmes organizācija un uzlabota ceļu satiksmes drošība.

Informācija tiek iegūta no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un CSDD datu bāzes. Pēc tam tā tiek apkopota un precizētas ceļu satiksmes negadījumu vietas.

Jaunākā informācija par melnajiem punktiem uz Latvijas autoceļiem

Šajā ziņā ir svarīgi pieminēt, ka melno punktu karte tiek veidota par trīs gadu nogriezni, tāpēc pašlaik jaunākā pieejamā informācija ir apkopota par laika posmu no 2017. līdz 2019. gadam.

2020. gada jūnijā tika izveidota līdz šim pēdējā valsts galveno autoceļu bīstamo posmu un krustojumu jeb melno punktu karte, kurā apkopoti ceļu satiksmes negadījumu dati par trīs gadu periodu no 2017. līdz 2019. gadam.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, melno punktu skaits samazinājies uz pusi un 2017. – 2019. gadā uz valsts galvenajiem autoceļiem tika konstatēti 48 melnie punkti. Iepriekšējā kartē par periodu no 2014. līdz 2016. gadam šādi punkti bija 99.

Arī iepriekšējos gads lielākā melno punktu koncentrācija bijusi Pierīgā, kur ir arī lielākā satiksmes intensitāte. Tiesa, mazinājies to bīstamo posmu un krustojumu skaits, kuros gājuši bojā vairāki cilvēki. Iepriekšējā nogrieznī kartē tie bija trīs, bet vēl pirms tam - astoņi.

"Bīstamo vietu skaits ir krasi samazinājies, tā ir pozitīva tendence. Mūsu uzdevums no ceļu infrastruktūras viedokļa ir darīt visu, lai ceļu lietotāji varētu droši piedalīties satiksmē un šo melno punktu skaits turpinātu samazināties. Šogad, pateicoties papildu finansējumam 75 miljonu apmērā, tiks realizēti arī papildu projekti satiksmes drošības paaugstināšanai. Kopumā gan no ikgadējā budžeta, gan no papildu līdzekļiem satiksmes drošības projektiem tiks atvēlēti astoņi miljoni eiro," iepriekš norādīja VAS "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Analizējot ceļu satiksmes negadījumu datus, jāsecina, ka daudzos posmos, kur notiek sadursmes, to cēlonis ir neatļautā manevra veikšana jeb apdzīšana, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus.

Šādi negadījumi ir notikuši:

• Vidzemes šosejas (A2) 59. kilometrā;
• Tallinas šosejas (A1) 1. kilometrā;
• Ventspils šosejas 46. kilometrā un citviet.

Visi satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi, tajā skaitā horizontālie apzīmējumi, ir atrunāti normatīvajos aktos un ir domāti satiksmes drošības uzlabošanai.

Vadītājiem ir jārēķinās ar to, ka noteiktā vietā tie ir uzstādīti vai uzmarķēti ne bez iemesla. Kā piemēru var minēt Tallinas šosejas (A1) posmu pie Lilastes, kur tika mainīts malas horizontālais apzīmējums uz nepārtrauktu līniju un, pateicoties tam, ir samazinājies uzbraukumu skaits stāvošiem transportlīdzekļiem.

"Situācija satiksmes drošības jomā ik gadu uzlabojas. To parāda arī jaunā melno punktu karte, kurā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, melno punktu skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi," iepriekš sacīja LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns.

"Tas panākts gan realizējot dažādus satiksmes uzlabojumu projektus, gan iegūstot precīzākus datus no Valsts policijas par CSNg, gan arī pamainot metodoloģiju. Tomēr daļa atbildības ir jāuzņemas arī pašiem autovadītājiem un jāievēro Ceļu satiksmes noteikumi, ceļazīmes un ceļa marķējums. Situāciju labi raksturo smagā avārija Alderu krustojumā Baltezerā, kas 2020. gadā notika starp motociklu un automašīnu," skaidroja Zaļaiskalns.

2019. gadā tika precizēta kārtība, kādā apdzīvotajās vietās klasificē ceļu posmus, kuros bieži notiek ceļa satiksmes negadījumi.

Klasificējot ceļu posmus ārpus apdzīvotām vietām, ceļu tīklā nosaka vietas, kur viena kilometra garumā notikuši vismaz trīs smagi ceļu satiksmes negadījumi (CSNg), kuros ir cietušie, vai astoņi CSNg negadījumi.

Savukārt apdzīvotās vietās par bīstamu ceļa posmu ir uzskatāms 300 metru garš ceļa posms, kur trīs gadu laikā ir notikuši vismaz desmit CSNg vai ir vismaz trīs smagie CSNg. Krustojums uzskatāms par bīstamu, ja negadījumi ir notikuši 150 metru rādiusā uz katru pusi.

Pateicoties uzlabotai metodoloģijai, kā arī tam, ka Valsts policijas dati un koordinātes par ceļu satiksmes negadījumu vietām kļuvuši precīzāki, arī bīstamos posmus un krustojumus ir iespējams definēt precīzāk.

Melno punktu skaita samazinājums ir skaidrojams ar to, ka daudzos no tiem ir veikti satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi.

Kopumā satiksmes uzlabojumi bez pārbūves veikti 13 iepriekšējā periodā (2014–2016) konstatētajos melnajos punktos, bet 46 vietās ir veikta ceļa posma pārbūve, seguma atjaunošana vai uzstādīts fotoradars.

Vairākās vietās, kas ir iekļautas bīstamo posmu un krustojumu kartē, ir plānota pārbūve vai kādi citi darbi.

Atsevišķos posmos uzlabošana jau ir notikusi pēdējo trīs gadu laikā. Piemēram, Jūrmalas šoseja (A10), Vidzemes šosejas (A2) Sēnītes posms u.c.