Izglītības un zinātnes ministres padomnieks Jānis Ozols uzvēra, ka Kronberga izglītības iestādē nav atstāta vienatnē. Darbam ir pieslēgti dažādu valsts institūciju speciālisti. Viņš atzīmēja, ka darbinieku komanda vēl tiks attīstīta, savukārt Kronberga ir pierādījusi sevi komandā.
Plānots, ka "Naukšēnos" tiks mainīta arī audzēkņu "hierarhija". Iepriekš iestādē noteikumus citiem audzēkņiem diktēja vairāki "augstākstāvošie" skolēni. Kronberga norādīja, ka pie "šīs subkultūras izskaušanas notiek aktīvs darbs", ko varētu sekmēt jaunā pamudinājuma sistēma un individuālie korekcijas plāni.
Valsts probācijas dienesta Cēsu nodaļas vadošais probācijas dienesta speciālists, nodaļas vadītājs Jānis Zārdiņš norādīja, ka subkultūras veidotā sistēma dod audzēkņiem stabilitāti, drošības sajūtu un piesaisti, bet to izskaušana notiek sociālo korekciju programmu ietvaros. Viņš uzsvēra, ka to laikā jaunieši nonāk kopīgā grupā, kuru vada speciāli apmācīti darbinieki, kas analizē tos iemeslus, kāpēc audzēkņu dzīvē kaut kas ir nogājis greizi.
"Piemēram, Cēsu audzināšanas iestādes jaunieši arī savā starpā nelabprāt komunicēja hierarhiskā iedalījuma dēļ, bet sociālas korekcijas programmas laikā viņi pamazām saprot viens otru arvien labāk, un stereotipiskie iedalījumi reālajā dzīvē sāk mazināties," pieredzē dalījās Zārdiņš.
Līdz šī gada mācību beigām ir plānots aprēķināt nepieciešamo papildu finansējumu no valsts budžeta, lai "Naukšeni" varētu pilnvērtīgi darboties un īstenot sociālās korekcijas funkcijas.
Vienlaikus paredzēts izstrādāt plānu, kāds darbinieku skaits nepieciešams uz vienu audzēkni. Muižniece kā piemēru norādīja, ka normālā gadījumā šādā iestādē uz diviem audzēkņiem ir viens atsevišķs mentors jeb uzticības persona, kas strādā tikai ar viņiem.