"Savdabīgais humors man jāatstāj savējo vidū." Māra Upmane-Holšteine paskaidro divdomīgo "kaku ēšanas" video (8)

Tā kā šis video izraisījis arī klaji naidīgus un pat nievājošus komentārus un viedokļus, Māra nolēmusi izteikt arī savu viedokli, kas, kā ierasts, ir viņai raksturīgajā ironiskajā manierē.

"Pēdējās dienās es esmu apbrīnojami daudzas reizes saņēmusi jautājumu: vai es tiešām ēdu kaku!? Zināmā mērā man, protams, tas šķiet pat komplimentāri, jo nekad agrāk man nešķita, ka mana aktiermeistarība ir tik augstā līmenī. Principā man skaidrs, ka nākotnē varu tiekties arī uz vēl ko vairāk un tagad gaidu zvanus no kinopasaules! Taču, vērojot atsevišķu cilvēku publiski paustos "viedokļus" (šo vārdu apzināti lieku pēdiņās), gribu tiem, kas saprot tikai tiešas atbildes un visu redz burtiskā nozīmē un melnbaltu, teikt:

nē, kakas es neēdu. Tā ir šokolāde!

Bet tajā pašā laikā… Ir vairākas vērtīgas atziņas, ko man pašai šajās dienās devis šis "joku video" un ar kurām nolēmu dalīties!" atklāj Māra.

"Pirmā – mēs visu ņemam baigi nopietni. Un paši sevi jau pirmkārt. Varbūt dažreiz pat par daudz nopietni! Humors varbūt neizglābs manu "Instagram", bet pasauli kopumā, man šķiet, drusku glābj gan un padara labāku. Vai vismaz – tiem, kam ir stiprāka humora izjūta, manuprāt, ir vieglāk dzīvot.

Otra atziņa – ir lietas, kas piestāv publiskās vietās un kas nepiestāv. Es jau sen zinu, ka sabiedrībā labāk izskatos kleitās, bet, bāc, džinsās arī jūtos baigi labi. Publiski ar "full make-up on" un ar skatuves kleitām labāk piestāv arī runāt par bērnu tēmām vai, piemēram, skatuves pieredzi, bet savdabīgais humors droši vien man jāatstāj savējo vidū – blakus maniem mājas džinsiem.

Tāpēc atvainojos visiem, kurus ar savu publiskajai telpai nepiemēroto joku un sarunām nošokēju. Taču šeit atkal ir pirmajā atziņā minētais: mēs visu tveram pārāk nopietni!

Trešā – mēs filozofējam, ka gribam redzēt vairāk autentiskus cilvēkus un situācijas, bet… patiesībā, ja kāds blakus pa īstam ir brīvs, mēs sajūtamies neērti. Labs jautājums – kāpēc. Taču tāpat iespējams, ka satikt sevi vienkārši dauzonīgu, pancīgu, neperfektu un smieklīgu, un gāzt sevi no iztēlotiem, bet tāpat neaizsniedzamiem perfektuma kalniem ir labākais, ko šogad un šajā situācijā vispār darīt!

Un visbeidzot – emocionāli, nenoliedzami, bija grūti (un arī, ticiet, man personīgi negaidīti) saņemt tās negācijas un pat nievas no anonīmiem interneta "komentētājiem" par video, kas publicēts bez kāda īpaša "nolūka", taču, dziļi ievelkot elpu, es pat saprotu tos cilvēkus, kam šis laiks tikai pastiprinājis "viss ir slikti" teoriju, liekot teju vai noriet katru, kas uzdrošinās pasmieties arī par šādām tēmām... Lai jums tiešām dzīvē veicas!

Priecājos par visiem dullajiem man apkārt, kuri ir gatavi atkal un atkal kāpt ārā no stereotipiem pašiem par sevi. Atkal atklāt sevi no jauna un apskaut visas savas krāsainās šķautnes. Šogad es jūs gribu izaicināt – izdarīt kaut ko traku, kaut ko, no kā varbūt ir drusku bail. Izkāpt no sava "burbuļa", iepazīties ar cilvēkiem, ar kuriem, likās, ka nav nekā kopīga, izaicināt savu ķermeni ar ledus aukstu vai ogļu karstu, izlēkt beidzot ar to sen kāroto izpletni vai atļauties uzkāpt pirmo reizi uz skatuves. Uzrakstīt pirmo dzejoli vai sākt studēt astrofiziku. Izaicinu daudz jokot, un jokot arī par tēmām, par kurām agrāk nebūtu drosmes," pārdomās dalās mūziķe.