Pašvaldības plāno izstrādāt no azartspēļu zālēm brīvas teritorijas (2)

Viena no pašvaldībām, kas vēlas sekot Ķekavas novada piemēram un ierobežot azartspēļu zāles savā teritorijā, ir Salaspils. 

Ķekava vēlas ar vienu lēmumu aizliegt azartspēļu zāles visā novada teritorijā. VARAM šo ieceri apturēja, paskaidrojot, ka nepieciešams izvērtēt katras teritorijas piemērotību.

Šobrīd lieta nonākusi Satversmes tiesā. Tādēļ Salaspils rīkojas atbilstoši ministrijas iebildēm, lokālplānojumā nosakot atsevišķas teritorijas, kur azartspēļu zāles nākotnē nedrīkstēs atrasties.

"Šīs teritorijas ir saistītas ar blīvu apdzīvotību, ar nepilngadīgo daudzumu konkrētās vietās izglītības, kultūras iestāžu un dabas pieminekļu tuvumā.

Tas faktiski nodefinēts kā teritorijas, kuras turpmāk būs brīvas no azartspēlēm," stāsta Salaspils novada domes priekšsēdētājs (JV) Raimonds Čudars.

Šobrīd Salaspilī ir četras spēļu zāles un tās visas atrodas "sarkanajā" teritorijā, kur azartspēles plānots aizliegt. Pašvaldība uzskata, ka, tās likvidējot, Salaspils kļūtu draudzīgāka ģimenēm.

Sabiedriskajā apspriešanā pašvaldības iniciatīvu vairums iedzīvotāju atbalstīja. Arī raidījuma satiktie salaspilieši nevēlas spēļu zāles sev kaimiņos.

Līdzīgs noskaņojums vērojams arī Ādažos, kur pašvaldības aptaujā vairāk nekā 90% respondentu teica "nē" azartspēlēm savā novadā. Pašlaik Ādažos ir tikai viena spēļu zāle un tā atrodas ļoti īpašā vietā pie Tallinas šosejas - vēsturiskā un leģendārā ēkā, kurā astoņdesmito gadu beigās tika ierīkota pirmā picērija padomju Latvijā.

Ādažu novada dome labprātāk šajās telpās atkal redzētu kādu picēriju, kefejnīcu vai veikaliņu.

Šobrīd Ādaži ir dilemmas priekšā - iet Ķekavas ceļu ar pilnu aizliegumu vai Salaspils ceļu ar atsevišķu teritoriju izdalīšanu. Novada mērs Māris Sprindžuks uzskata, ka multicentriskām pašvaldībām izdalīt atļautās un neatļautās teritorijas būtu nelietderīga, birokrātiska ķēpāšanās.

Notikumiem pašvaldībās seko arī azartspēļu nozare. Tās pārstāvji brīdina - vienkārši slēdzot spēļu zāles, sociālie riski pat pieaugs, jo spēlmaņi meklēs šīs izklaides nelegālās vietas.

Pašvaldībām nav arī ekonomiska pamata saglabāt spēļu zāles. Aptuveni rēķinot, katra spēļu zāle pašvaldībai ienes ap 5000 eiro gadā un rada piecas darbavietas. Vietvaras saņem daļu no azartspēļu nodokļa, taču tā ir niecīga.

Agrāk sadalījums bija 75% valstij un 25% pašvaldībām, bet pēc 2019. gada grozījumiem valsts patur 95% nodokļa, pašvaldībām atvēlot 5%. Un drīz pēc šiem grozījumiem pašvaldības arī sāka apkarot spēļu zāles.