Krievija pirms sarunām ar ASV atkārtoti pieprasa NATO "drošības garantijas" (15)

Krievijai nepieciešamas garantijas no NATO, ka organizācija vairs nepaplašināsies, ziņu aģentūrai "Interfax" paziņoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.

Viņš sacīja, ka Maskava reālistiski raugās uz sarunām pirmdien Ženēvā.

"Pamatojoties uz signāliem, ko pēdējās dienās esam saņēmuši no Vašingtonas un Briseles, manuprāt, būtu naivi gaidīt progresu, nemaz nerunājot par strauju progresu,"

sacīja Rjabkovs, kurš pārstāvēs Krieviju sarunās Ženēvā ar ASV valsts sekretāra vietnieci Vendiju Šermanu. Rjabkovs un Šermana šovakar tiksies darba vakariņās.

Rjabkovs arī uzsvēra, ka Krievija negrasās ar ASV delegāciju apspriest nemierus Kazahstānā.

Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām aptuveni 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, un Kremlis izvirzījis Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997 .gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV ir piekritušas sarunām, lai gan jau paziņojušas, ka daudzi Maskavas ierosinājumi nav iespējami. ASV prezidents Džo Baidens ir brīdinājis Krieviju, ka tai jārēķinās ar smagām ekonomiskajām sekām, ja tās izdomās uzbrukt Ukrainai.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens ir uzsvēris, ka sarunas nedos rezultātu, kamēr Krievija turēs ieroci Ukrainai pie galvas.

Plānots, ka 12. janvārī Briselē notiks NATO un Krievijas Padomes tikšanās, bet 13.janvārī sarunas turpināsies Vīnē plašākā formātā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ietvaros.