Mūžībā devusies mākslas zinātniece Ināra Ņefedova

Nozīmīgā Latvijas vizuālas mākslas jomas darbiniece, mākslas zinātniece Ināra Ņefedova 1949. gadā beidza Valmieras pedagoģisko skolu (tag. nepastāv), tad Rīgas Pedagoģiskā institūta Valodu un literatūras fakultāti (1959, tag. Latvijas Universitāte), bet profesionālo karjeru uzsāka kā pedagoģe. Mākslas zinātniece strādājusi pedagoģisko un administratīvo darbu Rīgas 19. vidusskolā, Rīgas 2. bērnu namā, Rēzeknes 1. vidusskolā, Naukšēnu vidusskolā, Valmieras 1. astoņgadīgajā skolā (1949-1966), arī Siguldas kultūras namā un bijusi VĻKSM instruktore.

Ināra Ņefedova turpināja izglītību Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas neklātienes nodaļā (tag. LMA Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares Mākslas zinātnes nodaļa), kuru absolvēja 1965.gadā ar diplomdarbu "Portrets latviešu glezniecībā", vad. Eduards Kļaviņš. 20. gs. 90. gados Ināra Ņefedova bija LMA Mākslas zinātnes nodaļas lektore.

Pēc Otrā pasaules kara, PSRS laikā (1940-1990) bija raksturīga unificētās marksisma - ļeņinisma ideoloģijas uzspiešana visās dzīves jomās, arī vizuālajā māksla. Vizuālajai mākslai tika piešķirta PSRS kultūras ideoloģiskā funkcija. Tika ieviests vienots valsts saimnieciskais modelis, obligāta krievu valodas lietošana lietvedībā un vadošo darbinieku sastāvēšana PSKP. Atrodoties dažādu informatīvo un filozofisko telpu saskarē, jūtot emocionālu diskomfortu, kas pastāvēja latviešu mākslā, mākslas zinātniece Ināra Ņefedova veidoja profesionālo darbību ar individuālu redzējumu un attieksmi.

Darbojoties LPSR Valsts mākslas muzejā (tag. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, LNMM), kurā Ināra Ņefedova strādāja no 1966.gada, un kā muzeja direktore no 1975.-1987. gadam, mākslas zinātniece veiksmīgi un diplomātiski pārdomāti, laikmeta nosacījumu paradigmā, veicināja latviešu mākslas atpazīstamību.

Ināra Ņefedova strādājusi LPSR Kultūras ministrijas ekspertu padomē (no 1972.g.) un bijusi KM pilnvarotā par mākslas darbu izvešanu uz ārzemēm. Ināra Ņefedova bijusi arī viena no Latvijas Kultūras fonda dibināšanas iniciatorēm 1989.gadā.

Par sasniegumiem latviešu mākslas attīstībā un atpazīstamības veicināšanā mākslas zinātniecei tika piešķirts "LPSR Nopelniem bagātās mākslas darbinieces goda nosaukums" (1980).