Viņa skaidro, ka bioloģiskie atkritumi veido gandrīz pusi no kopējā atkritumu apjoma. "Šādu atkritumu atdalīšana no sadzīves atkritumiem ir modernas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pamats, un to dalītai vākšanai ir jābūt ekonomiski izdevīgai," uzsver Krastiņa.
Pēc viņas teiktā, izmaksu izmaiņas draud sagraut lielu daļu no pašvaldību, atkritumu apsaimniekotāju, vides organizāciju un iedzīvotāju panāktā un mazināt sabiedrības uzticību bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās vākšanas sistēmai ne tikai Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā, bet arī visā Latvijā.
Krastiņa atzīmē, ka pagājušā gada decembra sākumā Rīgas pašvaldība rosināja steidzamas izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā, lai bioatkritumu šķirošanu padarītu lētāku un izdevīgāku, taču šis aicinājums līdz šim palicis bez VARAM atbalsta.
"Zero Waste Latvija" aicina VARAM steidzami virzīt attiecīgos grozījumus, lai veicinātu to, ka bioloģisko atkritumu dalīta vākšana iedzīvotājiem būtu ekonomiski izdevīgāka.
Tāpat Krastiņa atzīmē, ka VARAM joprojām nav arī atrisinājusi kopienu komposta jautājumu, tādējādi liedzot iedzīvotājiem vēl lētāku bioatkritumu pārstrādes sistēmas attīstīšanu.
"Šobrīd vienīgie, kas var izmainīt situāciju, ir VARAM. Pārējiem sistēmas dalībniekiem ir juridiski sasietas rokas. Ar savu bezdarbību VARAM darbojas pretēji valsts iedzīvotāju un kopējām vides interesēm. Ir nepieņemami, ka Latvijas lielākajā pašvaldībā šādi tiek bremzēta bioloģisko atkritumu dalīta vākšanas sistēma pašos tās pirmssākumos," saka Maija Krastiņa.