2022. gadā darboties sāk lielākā brīvās tirdzniecības zona pasaulē (2)

Tiek norādīts, ka sākotnēji Ķīna netika iekļauta Klusā okeāna reģiona partnerībā, lai apturētu Pekinas pieaugošo ietekmi uz reģionu. 2017. gadā ASV eksprezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV izstājas no Klusā okeāna reģiona partnerības, lai aizstāvētu amerikāņu strādājošo intereses. Pret tirdzniecības paktu iestājās daudzi likumdevēji, bet ASV atgriešanās šajā tirdzniecības līgumā pašlaik nav arī esošā prezidenta Džo Baidena administrācijas dienaskārtībā.

Iespējams, ka RCEP izveide liks ASV pārskatīt savu stratēģiju un atgriezties Klusā okeāna reģiona partnerībā, pieļauj Āzijas tirdzniecības eksperts Henrijs Hao. Viņš norāda, ka Ķīna ar RCEP palīdzību ievērojami spēs audzēt ietekmi reģionā, jo tirdzniecības līgums būs pievilcīgs uzņēmumiem, kas ieinteresēti izmantot piegāžu ķēdes Dienvidaustrumu Āzijā, tāpat tiks dots papildu stimuls tirdzniecībā ar Japānu un Dienvidkoreju.

RCEP paredz atcelt tarifus 86% preču, kas tiek eksportētas no Japānas uz Ķīnu. Līdz šim papildu nodevas nebija jāmaksā par 8% precēm. Tikmēr uz Dienvidkoreju Japāna bez papildu nodevām varēs eksportēt 92% produkcijas (līdz šim – 19%).

Tomēr vairāki analītiķi ir pārliecināti, ka RCEP, kas kļūs par lielāko brīvās tirdzniecības zonu pasaulē, ir lemta neveiksmei, jo līgumā nav atrunāti nosacījumi, kuros Ķīna ir neaizsargātā stāvoklī, tai skaitā - darba un vides standartu ievērošanā.

RCEP dalībvalstīs dzīvo teju trešā daļa planētas iedzīvotāju un šīs valstis veido trešo daļu no pasaules IKP. Pagaidām RCEP vienošanās ir ratificēta 10 no 15 valstīm. Gaidāms, ka pārējās valstis līgumam pilntiesīgi pievienosies tuvāko mēnešu laikā.

Pēc "Brookings Institution" datiem, RCEP ik gadu var ļaut papildus nopelnīt ap 200 miljardiem dolāru, bet līdz 2030. gadam pasaules tirdzniecības apjoms var palielināties pat par 500 miljardiem dolāru.