Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis

Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs bijis liecinieks vardarbībai ģimenē, taču to ignorējis, liecina aptaujas dati (13)

Ilustratīvs attēls. Foto: Jorm S/Shutterstock.com

Izlaušanās no vardarbības apburtā loka teju nekad nav viena cilvēka darbs. Cietušajam ir nepieciešams līdzcilvēku atbalsts un palīdzība - vai to iegūt vienmēr ir tik vienkārši? Sociālās iniciatīvas "Pamani vardarbību" veiktajā aptaujā centāmies noskaidrot Latvijas iedzīvotāju nostāju pret vardarbību ģimenē.

Aptauja veikta "Norstatpanel" platformā, sadarbojoties ar sabiedrības domas izpētes kompāniju "Norstat". Laikposmā no 2021. gada 1. decembra līdz 7. decembrim aptaujāti 500 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem, lai noskaidrotu sabiedrības nostāju pret vardarbību ģimenē.

45% aptaujāto uzskata, ka pandēmijas laikā ir audzis vardarbības ģimenē gadījumu skaits. Un teju puse (46%) pazīst kādu, kurš no tās ir cietis. Lielākajā daļā gadījumu tas ir bijis draugs (39%) vai kāds no ģimenes locekļiem (23%), taču pazīstamo vidū bijuši arī kaimiņi un kolēģi.

Teju puse aptaujāto (46%) par to, ka kāds no līdzcilvēkiem ir cietis no vardarbības, uzzinājusi vien ilgi pēc tam.

Uz jautājumu, kā aptaujātie ir reaģējuši, kad uzzinājuši, ka kāds no līdzcilvēkiem cieš no vardarbības, 22% diskrēti piedāvājuši palīdzību, 14% nevilcinoties iesaistījušies konfliktsituācijā, taču katrs desmitais nav iesaistījies vai ignorējis šo faktu, jo tā ir "privāta lieta".

38% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem uzskata, ka publiska diskusija par vardarbību ģimenē un partnerattiecībās palīdz izglītot sabiedrību un raisa izpratni, taču ceturtā daļa aptaujāto uzskata, ka tā ir ļoti negatīva tēma un izvairās no informācijas par vardarbību medijos un publiskajā telpā.

Pamani vardarbību!

Vardarbība ģimenē ir ļaunprātīgas rīcības modelis – uzvedība, ko pašreizējais vai bijušais partneris, laulātais vai draugs izmanto, lai kontrolētu otras personas uzvedību, norāda krīzes centrā "Skalbes".

Vardarbība bieži sākas ar draudiem, apsaukāšanos, durvju ciršanu vai trauku plēšanu, līdz tā pāraug otra cilvēka grūstīšanā, sišanā un citās vardarbīgās rīcībās.

Sabiedrībā valda uzskats, ka indivīda drošība visvairāk tiek apdraudēta uz ielas, taču sievietes biežāk cieš no vardarbības, tostarp izvarošanas, vai tiek noslepkavotas pašas savās mājās. Varmākas bieži ir cietušo vīri, partneri, ģimenes locekļi, draugi un paziņas, nevis nejauši svešinieki.

Gandrīz katrs no mums ir dzirdējis savas paziņas vai draudzenes sakām: "Ja viņš man kādreiz iesistu, es tūlīt ietu prom." Taču nereti, nonākot vardarbīgā situācijā, nav nemaz tik vienkārši to izdarīt.

Joprojām daudzi uzskata, ka vardarbība starp partneriem ir privāta lieta, kurā sabiedrībai nav jāiejaucas. Šādi domājot, mēs ignorējam faktu, ka vardarbība ir noziegums. Turklāt vardarbība ģimenē nav saistīta ar personas izglītības līmeni, materiālo stāvokli, reliģiskajiem uzskatiem, vecumu un tautību.

Aicinām izpildīt testu, kas atvieglo dažādu vardarbības veidu identificēšanu, mudināsim būt vērīgiem un nepalaist garām vardarbības pazīmes sev līdzās.

KUR MEKLĒT PALĪDZĪBU?

Pašvaldības sociālajā dienestā vai krīzes centrā:

Centrs "Marta"

Matīsa iela 49-3, Rīga

Tālr. 67378539

E-pasts: centrs@marta.lv

Centra "Marta" Liepājas filiāle

Kūrmājas prospekts 11, Liepāja

Tālr. 29195442

E-pasts: centrs@martaliepaja.lv

Ģimenes krīzes centrs "Mīlgrāvis"

Ezera iela 21, Rīga

Tālr. 67012515, 67398383

E-pasts: gimenes@krize.lv

Krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes"

Kungu iela 34, Rīga

Tālr. 24551700, 27722292

E-pasts: skalbes@skalbes.lv

Atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem: 116006

Krīzes centrs ģimenēm ar bērniem "Paspārne"

Talsu iela 39, Ventspils

Tālr. 63661515, 22012434

E-pasts: pasparne_kc@inbox.lv

Nodibinājums "Centrs Valdardze"

Raiņa iela 9f, Valmiera

Tālr. 64220686

E-pasts: valdardze@inbox.lv

Raksts tapis sociālās iniciatīvas "Pamani vardarbību" ietvaros.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu