Prūsijas karalis Fridrihs II Lielais (1712-1786)

Karaļa orientācija bija skaidri zināma jau 16 gadu vecumā, kad viņu pieķēra romantiskā brīdī kopā ar 17 gadus vecu pāžu.

"Mēs nezinājām par mana brāļa viltību," rakstīja viņa vecākā māsa. "Lai gan es biju pamanījusi, ka viņš ir ciešākās attiecībās ar šo pāžu, nekā tas ietilpa viņa amata pienākumos, taču nezināju, cik tuva bija šī draudzība."

Bērnu tēvs karalis Fridrihs Vilhelms I ienīda dēla uzvedību - viņš to uzskatīja par sievišķīgu. Šā iemesla dēļ tēvs sāka pret dēlu izturēties arvien nežēlīgāk. Fridrihs kopā ar citu iespējamo mīļāko centās aizbēgt prom no pils, taču pāris tika notverts.

Mīļākajam tika nocirsta galva Fridriha acu priekšā.  Mirkli pirms nāvessoda izpildes viņš kliedza: "Es mirstu ar prieku savā sirdī par tevi!"

Fridrihs kļuva par Prūsijas karali 1740. gadā un tika uzskatīts par gudru militāro līderi, politiķi un mākslas mecenātu. Viņa Potsdamas pils telpās atradās homoerotiska satura māksla.

Karalis, iespējams, vajāja slaveno franču filozofu Voltēru, kurš Potsdamā dzīvoja ar viņu kopā, taču nav pierādījies tas, ka abu attiecības bija seksuālas. Pēc Voltēra nāves 1778. gadā tika nozagts un Nīderlandē publicēts viņa emuāru manuskripts, kurā sīki bija aprakstīta Fridriha homoseksualitāte.