/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
Raksta turpinājums
/nginx/o/2022/01/04/14292166t1h3d32.jpg)
Pēc Musolīni krišanas Umberto tēvs, karalis Viktors Emanuels III, tika uzskatīts par fašistu sabiedroto. Politiskā spiediena ietekmē viņš 1943. gadā atteicās no troņa par labu savam dēlam Umberto.
Itālijas karalis Umberto II (1904-1983)
Umberto bija precējies ar Beļģijas karalieni, un pāris laulības laikā radīja četrus bērnus.
Musolīni slepenpolicijas rīcībā bija informācija par Umberto mīļākajiem, kuru vidū bija gan slavenais režisors Lučīno Viskonti, bokseris Primo Karnera un franču aktieris Žans Marē.
Viens no bijušajiem mīļākajiem stāstīja, ka Umberto laikā, kad vēl nebija valsts vadītājs, viņu nemitīgi bildināja, sniedzot sudraba šķiltavas ar uzrakstu "Dimmi di sì!" ("Saki man jā!").
Tajā pašā gadā, kad Umberto tika iecelts par valsts pagaidu vadītāju, fašistu prese centās mazināt Umberto vērtību sabiedrības acīs. Tas izdevās: jau pēc 34 dienām sabiedrība nobalsoja par monarhijas atcelšanu.
1946. gadā viņš izšķīrās no sievas un atlikušo mūžu nodzīvoja trimdā. Viņš mira Ženēvā 78 gadu vecumā.