Baltijas valstis un Polija ir skaļākās balsis NATO aliansē, kas iestājas par izlēmīgu politiku gan pret Baltkrieviju, gan pret Krieviju. Tas ir aktuāli it īpaši pēdējo mēnešu laikā, kad Minska izmantojusi nelegālo imigrāciju kā ieroci, lai izdarītu spiedienu pret kaimiņvalstīm Latviju, Lietuvu un Poliju.
Tomēr ekonomiskie apsvērumi rada iekšpolitisku spriedzi. Piemēram, Lietuvas valdība decembrī teju piedzīvoja krišanu pēc tam, ka atklājās, ka tirdzniecība ar Baltkrieviju turpinās, neraugoties uz ASV sankciju riskiem. Lietuvas ārlietu un transporta ministri iesniedza atkāpšanās pieprasījumu, kas tika noraidīti. Tas notika pēc atklājuma, ka valstij piederošais dzelzceļa uzņēmums joprojām turpināja transportēt Baltkrievijas kālija minerālmēslojumu.
Jermalāvičs sacīja, ka loģistikas un transporta operatori visās trijās Baltijas valstīs "vienmēr centīsies izmantot iespējas papildus nopelnīt, ja vien nebūs spiediens no valdībām." Eksperts norāda, ka visu triju Baltijas valstu transporta uzņēmumiem ir bijušas ciešas attiecības ar Baltkrievijas valstij piederošajām kompānijām.
Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulēvičs norādīja - lai arī Baltijas valstis rīkojas pareizi, pieprasot sankcijas pret Baltkrievijas režīmu, būtu muļķīgi bloķēt pilnībā visu importu no šīs valsts, ņemot vērā, ka Baltkrievija ir tranzītvalsts precēm no Ķīnas un Centrālāzijas.
“Galvenais ir apturēt Lukašenko, nevis baltkrievu tautu. Ja mēs [Lietuva] nebūsim tranzītvalsts, tad preces tranzītā tiks novirzītas uz citām valstīm,” teica Janulēvičs.
Vēl viena problēma ir tā, ka Eiropas Savienības un ASV sankcijas ir visai atšķirīgas un tās nepārklājas. Amerikāņu sankcijas var kaitēt arī Baltijai, jo šim reģionam trūkst tiešu ekonomisko saišu ar ASV, neraugoties uz to, ka stratēģiskajā jomā Baltija ir viens no svarīgākajiem ģeopolitiskajiem sabiedrotajiem.