Nākamgad debesīs varēs novērot četrus dažādus aptumsumus un krītošās zvaigznes

Krastiņš sacīja, ka 30. aprīlī un 25. oktobrī pasaulē būs novērojams daļējs Saules aptumsums, savukārt 16. maijā un 8. novembrī - pilns Mēness aptumsums. Latvijā varēs novērot tikai 16. maija pilnā Mēness aptumsuma pašu sākumu, jo Mēness Latvijā rietēs drīz pēc tā ieiešanas Zemes pusēnā.

Savukārt 25. oktobra daļējo Saules aptumsumu, kura laikā Mēness aizklās vairāk nekā pusi no Saules, cilvēki varēs novērot no plkst.12.13 līdz plkst.14.33. Maksimālā Saules daļējā aptumsuma fāze gaidāma plkst.13.23.

Kā informēja Krastiņš, nākamajā gadā varēs novērot arī visas spožākās Saules sistēmas planētas. Piemēram, aprīļa vakaros un oktobra rītos varēs novērot Saulei tuvāko planētu Merkuru. Tas būs redzams tikai no 15. aprīļa līdz 30. aprīlim un no 4. oktobra līdz 15. oktobrim. Savukārt Venera būs novērojama no februāra līdz septembrim rītos zemu debess dienvidaustrumu, austrumu un ziemeļaustrumu pusē.

Sākot no jūlija, no rītiem būs novērojams Marss, taču septembrī to jau varēs novērot pusnaktī, bet no novembra - visu nakti. 8. decembrī Marss attiecībā pret Sauli atradīsies uz vienas līnijas ar Zemi, tādēļ jau plkst. 6.56 būs novērojams kā Mēness aizklāj Marsu.

Lielākā Saules sistēmas planēta Jupiters būs redzama no jūnija līdz pat gada nogalei. Vispirms tas būs novērojams no rītiem austrumos, bet no septembra Jupiteru varēs novērot visu nakti Zivju zvaigznājā debess dienvidaustrumu, dienvidu un rietumu pusē.

Tajā pašā laika posmā Mežāža zvaigznājā būs novērojams arī Saturns. Sākumā tas būs redzams no rītiem dienvidaustrumos, rudens naktīs dienvidu un dienvidrietumu pusē, savukārt gada nogalē - vakaros debess dienvidrietumu pusē.

Tāpat 2022. gadā debesīs varēs redzēt Saules sistēmas planētu - Urānu, kura novērošanai parasti nepieciešams binoklis vai neliels teleskops. Latvijā varēs novērot, kā Mēness divreiz uz stundu aizklās Urānu. Pirmā aizklāšana būs novērojama 14.septembra naktī no plkst. 0.38 līdz plkst. 1.42, bet otrā aizklāšana - 5. decembra vakarā no plkst. 18.54 līdz plkst. 19.53.

Krastiņš sacīja, ka biežāk būs novērojamas krītošās zvaigznes. Piemēram, lielākās Kvadrantīdu, Perseīdu un Geminīdu meteoru plūsmas ir gaidāmas attiecīgi 4. janvārī, 13. augustā un 14. decembrī, taču visu gadu būs novērojamas arī mazāk aktīvas meteoru plūsmas, kā arī pie plūsmām nepiederošas krītošās zvaigznes.

LAB apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju. Tās biedri piedalās žurnāla "Zvaigžņotā Debess" veidošanā un organizē regulāras informatīvas tiešsaistes sanāksmes. Savukārt SIA "StarSpace" ir vienīgais portāls, kas regulāri publicē ziņas par astronomiju latviešu valodā.