Stādīšanas vietā zeme ir jāuzrušina, lai mazinātu apkārtesošo nezāļu konkurenci. Izvēlētajā vietā ir izrok bedri egles poda augstumā, tās apakšā esošo zemi sairdina, samaisa ar ūdeni, lai rodas dubļi. Tad notiek stādīšana – kociņam jāatrodas tikpat dziļi, cik tas ir audzis podiņā.
Zvejniece norāda, ka ņemot egli ārā no podiņa, to nedrīkst ar spēku raut ārā – tā ir rūpīgi jāizņem ar visu zemi, kurā atrodas egles saknes.
"Kad eglīte jau ielikta bedrē, jāraugās, lai saknes ir brīvas, tās nedrīkst locīties uz augšu, taču vienlaikus jāuzmana, lai tā nav ielikta bedrē pārāk dziļi. Pirmo nedēļu pēc iestādīšanas, ja ir sauss laiks, var aiziet apraudzīt un aplaistīt pārstādīto kociņu, bet vēlāk gan brīvā dabā augošu koku laistīt nebūs nepieciešams," skaidro eksperte.
Kādas iespējas ir nocirsto eglīšu īpašniekiem?
Ja tomēr nocirsta vai iegādāta eglīte bez podiņa, tad tiek piedāvātas dažādas iespējas, kā eglīti pavadīt tālākās gaitās.
Rīdziniekiem un citu pilsētu iedzīvotājiem vispopulārākais veids ir nodot eglītes otrreizējai pārstrādei.
Piemēram, arī šogad Rīgā vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" bez maksas organizēs eglīšu izvešanu līdz 28. februārim. Tiks pieņemtas līdz 2,5 metrus garas svētku eglītes. Lielāka izmēra eglītes nepieciešams sadalīt mazākās daļās. Būtiski arī, lai uz eglītes nebūtu palicis neviens rotājums vai cits "svešķermenis".
Lai iespējami maz noslogotu ceļus un rīkotos dabai draudzīgāk, daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāji ir aicināti eglīšu izvešanu pieteikt centralizēti, nosakot vienu vai vairākus datumus, kad iedzīvotāji var izlikt eglītes pie atkritumu konteineriem.