/nginx/o/2021/12/30/14287119t1h4adb.jpg)
Ūdensputnu ziemošanai Latvijā ir vien 40 gadu vēsture. Jo bargāka ziema, jo putniem mazāk iespēju iegūt barību, līdz ar to vairāk putnu aiziet bojā. Šis decembris ūdensputniem izrādījies gana bargs, tādēļ cīņa par izdzīvošanu kļuvusi skarbāka, vēsta LTV raidījums "Dienas ziņas".
Pie neaizsalušiem ūdens pleķiem upēs vai ezeros var manīt lielu ūdensputnu drūzmēšanos, kur notiek sīva cīņa par barību. Piemēram, Rīgā, Ķengaragā – vietā, kur Daugavā ietek silti ūdeņi, un upes krasts šajā vietā neaizsalst. Ūdensputnu pētnieks Ruslans Matrozis pastāstīja, ka pie nelielā ūdens laukumiņa pirms dažām dienām saskaitījis pat 600 mežapīļu, kuras galvenokārt pārtiek no ūdensaugiem.
Ornitologs stāsta, ka dienas paliek īsākas, un gaišās dienas laikā putniem jāpaspēj atrast pietiekami daudz barības, lai pavadītu auksto periodu.
"Šobrīd ir netipiski auksti. Putnu koncentrācija ir liela, barotāju diezgan maz, tāpēc notiek sīva cīņa," stāstīja Matrozis.
Mežapīļu pārziemošanai apstākļi pašlaik ir diezgan skarbi aizsalušo ūdenstilpju dēļ, un papildu barošana tām nekaitētu. Taču speciālisti iesaka daudziem ierastās baltmaizes vietā izvēlēties auzu pārslas, jo, kā norāda ornitologs, tām ir lielāka enerģētiskā vērtība, kā arī lielāka iespēja, ka paēdīs vairāk putnu.
"Piebarojot putnus, var redzēt, ka divas trešdaļas tēviņu un attiecīgi mātītes, kuras ir mazākas, kam nav varbūt tik daudz spēka, netiek pie tās barības. Ja jūs metat atsevišķus gabalos, visticamāk, paēdīs kāda daļa tēviņu. Bet, piemēram, ar auzu pārslām paēdīs arī mātītes. Jūs varat aizmest tādu čupiņu tālāk, un tad var redzēt, ka tur dodas ļoti daudzi putni, pieņem barību. Enerģētiskā vērtība lielāka auzu pārslām, un arī paēdīs vairāk putnu," teic Matrozis
Plašāk LTV sižetā:
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)