"Apollo.lv" faili 2021 ⟩ Dabas untumi Latvijā un pasaulē

Bet aprīlī kādai Igaunijas iedzīvotājai arī izdevies iemūžināt ļoti retu, pavisam baltu stirnu, kura iekaroja daudzu vietnes "Facebook" lietotāju sirdis.

Albīnās stirnas dažkārt ir manītas arī Latvijā, piemēram, 2011.gadā un 2018.gadā. Rīgas zoodārza pārstāvis Māris Lielkans toreiz pastāstīja, ka dabā šādi dzīvnieki ir reti sastopami.

Visbeidzot gada nogalē Igaunijas Tartu apkaimē fotogrāfs fiksēja stirnu ar piecām kājām.

Dabas mīļotājs nevēlējās atklāt precīzu vietu, lai neviens stirnu nemēģinātu atrast un noķert. Pēc aculiecinieka teiktā, liekā ekstremitāte netraucēja meža zvēram pārvietoties, kā arī stirna neatbalstījās uz liekās kājas pārvietojoties. Tā saliekta atrodās gaisā.

Islandes vulkāna izvirdums

Islandē galvaspilsētas Reikjavīkas tuvumā 19. martā sākās Fagradalsfjadla vulkāna izvirdums.

Volcano in Iceland - First video footage! pic.twitter.com/AeKo7onukD

— Hjortur Palmi (@hjorrip) March 19, 2021

"Saskaņā ar sākotnējo informāciju plaisa [Zemes garozā] ir apmēram 200 metrus gara," tvītoja Meteoroloģiskais dienests, parādot arī fotogrāfiju.

Fagradalsfjadls atrodas Islandes dienvidrietumu galā apmēram 30 kilometrus no Reikjavīkas.

Islandē ir apmēram 30 lielu vulkānu. 2010.gadā vulkāna izvirdums pie Eijafjadlajegidla ledāja uz vairākām nedēļām radīja traucējumus aviosatiksmē.

Līdz pat vasarai izvirdums nebija apstājies un, lai gan lēnos tempos, no tā vēl joprojām turpināja izplūst lava. Tiek ziņots, ka gada nogalē atkal varētu aktivizēties vulkāns.

Septembrī pasaules uzmanību gan piesaistīja cits vulkāna izvirdums, kas izrādījās krietni postošāks par Islandes "brāli". Kanāriju arhipelāga Palmas salā notika vulkāna izvirdumsieza un tā vulkānisko putekļu sega bija pārklājusi mājas un lauksaimniecības zemes

Kumbre Vjehas vulkāna dēļ evakuēties nācies aptuveni 7500 cilvēkiem. Tā lavas straumes un pelni sapostījuši vairāk nekā 2100 ēku, no kurām vairums bija dzīvojamās mājas.

Lavas straumes noklājušas 900 hektāru lielu teritoriju, galvenokārt lauksaimniecības zemes.

Vulkāna izvirdums nav prasījis neviena cilvēka dzīvību.

Salas rietumu pusē, kur dzīvo 85 000 cilvēku, dzīve rit ierasto gaitu.

Daugavā un Liepājas pludmalē atrod retus krabjus. To skaits Latvijā sāk pieaugt

Februārī tika ziņots, ka Rīgā, starp Vanšu un Akmens tiltiem no ūdens tika izvilkti vairāk nekā 100 krabju, ko pētīja Latvijas Hidroloģijas institūts.

Sugu krabjiem noteikt esot bijis diezgan viegli – šo dzīvnieku priekšējās spīles klātas ar apmatojumu. Tie ir Ķīnas cimdiņkrabji.

Ķīnas cimdiņkrabji Latvijas ūdeņos esot ieceļojuši arī agrāk. Bet nekad vēl neesot sastapti tik lielā skaitā. Nēģu murdos divās dienās noķerti 120 krabju. Labā ziņa ir tā, ka arī Latvijā noķerti krabji ir ēdami.

Bet visvairāk zinātniekus pārsteidz tas, ka cimdiņkrabji ir ļoti dažāda izmēra, kas vedina domāt, ka viņi, iespējams, sākuši vairoties Latvijā.

Līdz šim gan uzskatīts, ka Latvijas piekrastes jūras ūdens cimdiņkrabjiem neesot piemērots, jo neesot pietiekami sāļš. Lai varētu nodrošināt cimdiņkrabjiem iespēju radīt pēcnācējus, ūdens sāļumam jābūt ap 25-35 gramiem sāls litrā, bet Latvijā šis rādītājs ir piecreiz mazāks. Tāpēc hidrobioloģe Solvita Strāķe izvirzījusi versiju, ka šoreiz pie vainas ir kuģu satiksme.

Pagaidām vienīgā zināmā skāde, ko nodarot invazīvie cimdiņkrabji, viņi bojā tīklus un ēd zvejnieku noķertās zivis. Savukārt dubļu krabji kļuvuši par pašmāju zivju uztura daļu.

Aprīlī Ķīnas cimdiņkrabi fiksēja arī Liepājas pludmalē.

Loms no ļaunākajiem murgiem

Maija sākumā Kalifornijas pludmalē tika izskalota savdabīga izskata zivs, kuras zobi bija tikpat asi kā stikla lauskas un kurai ir futbola bumbas formas ķermenis.

To dēvē par Klusā okeāna futbola zivi (Pacific Football Fish), kura ir viena no 200 zivju-makšķerētāju sugām visā pasaulē. Tās ierastā dzīvotne ir pašā okeāna dibenā. Radības zobi ir asi un smaili kā stikla lauskas, un zivs "lielā mute ir spējīga iesūkt un norīt medījumu viņu pašu ķermeņa izmērā."

Sakarā ar radības lielumu un "makšķeri" pierei pa vidu Kalifornijas dabas parks secina, ka izskalotais "briesmonis" ir sieviešu dzimtes.

"Tikai sieviešu dzimtes futbola zivīm ir makšķere pieres daļā ar luminiscējošiem pumpuriem, ko izmanto kā ēsmu, lai pievilinātu laupījumu tumšajos ūdeņos simtiem metru okeāna dziļumā," norāda parka pārstāvji.

"Šīs dīvainā paskata zivis tikai vēlreiz apliecina okeāna dzīvotnes daudzveidību, kas slēpjas cilvēku acīm," teikts "Crystal Cove State Park" ierakstā vietnē "Facebook". "Un, tā kā zinātnieki turpina uzzināt vairāk par šīm dziļūdens radībām, ir svarīgi pārdomāt, cik daudz vēl jāmācās no mūsu brīnišķīgā okeāna."

Māte daba uzstāda jaunu karstuma rekordu aiz Polārā loka

14. decembrī, Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO) apstiprināja, ka Sibīrijas ziemeļu pilsētā Verhojanskā 2020. gada vasarā reģistrēta rekordaugsta arktiskā reģiona gaisa temperatūra, +38 grādi pēc Celsija skalas.

Augstā temperatūra tika sasniegta netipiski ilga un intensīva Sibīrijas karstuma viļņa laikā 2020. gada 20. jūnijā.

Pērnā gada vasarā gaisa temperatūra Sibīrijā visu vasaru bija vidēji par 10 grādiem augstāka nekā ierasti, izraisot mežu ugunsgrēkus un izkausējot ledājus.

Meteorologi to nodēvējuši par Vidusjūras klimata zonas ienākšanu arktiskajos reģionos.

Jūnija temperatūra Sibīrijas pilsētā bija par 18 grādiem augstāka nekā vidēji reģistrētā. Šī ir pirmā reize, kad PMO reģistrē ekstremālas gaisa temperatūras aiz Polārā loka.

Mežu ugunsgrēki izplatījās lielā daļā Sibīrijas ziemeļu, ko tikai veicināja augstā gaisa temperatūra un spēcīgais vējš.

Lielbritānijas piekrastē fiksēts jūras dievs 

Jūlijā tika ziņots par neparastu gadījumu Lielbritānijā - Austrumsaseksā, vētras laikā kāds fotogrāfs jūras krastā iemūžinājis neparastu mirkli - starp milzīgajiem viļņiem pamanīta seja, kas atgādina jūras dievu Neptūnu.

Romiešu jūras dieva "seju" iemūžinājis fotogrāfs Džefs Ouvers.

Fotogrāfs iemūžināja vētras skatus vietējā ostā līdz negaidīti izdevās iemūžināt unikālo fotogrāfiju.

Ouvers stāsta, ka mirklis iemūžināts brīdī, kad vēja ātrums pārsniedzis 80 km/h.

"Šī ir populāra vieta fotogrāfiem, jo jūra lielajā vējā "vārās" pret valni. Viļņi šļakstās lielajā vējā un laiku pa laikam plūsmas rezultātā izveido figūras, kas izskatās kā abstraktas sejas" saka fotogrāfs.

Neptune seemed to make an appearance during this morning’s channel gales #poseidon pic.twitter.com/uB7Lr0asFi

— Jeff Overs (@JeffOvers) July 6, 2021

Norvēģiju pārsteidz meteorīts 

Jūlija beigās virs Norvēģijas debesīm izgaismojies un vēlāk dienvidaustrumu virzienā nokritis liela izmēra meteors.

Video novērošanas kameras bija fiksējušas brīdi, kurā redzams, kā naksnīgās debesis pārvēršas spilgtā gaismā, pēc tam uzreiz sekojot skaļam troksnim.

Norvēģijas policija ziņo, ka neviens cilvēks nav cietis.

Meteors ir gaismas parādība, kas rodas, sīkam debess ķermenim ievirzoties planētas atmosfērā.

Tiek ziņots, ka lidojošais objekts bija redzams vismaz piecas sekundes. Šis brīdis notika naktī uz svētdienu, plkst. 1 naktī. Meteors lidoja ar aptuveno ātrumu 16,3 km/s un tas bija redzams vairākās vietās Skandināvijas dienvidu daļā.

Meteor in Oslo pic.twitter.com/HodXe9RfrF

— Mikael Berg (@mikaelberg2k) July 24, 2021

Apokalipses priekšvēstneši Meksikā? 

7. septembrī Meksikas Klusā okeāna piekrasti satricināja 7,1 magnitūdas stipra zemestrīce. Medijs "Vice" vēstī, ka dabas katastrofas laikā no dienvidu piekrastes pilsētas Akapulko līdz pat galvaspilsētai Mehiko debesīs iedzīvotāji novērojuši žilbinošus gaismas uzplaiksnījumus.

Mirklī, kad zemestrīce pārņēma piekrasti, debesīs zibsnījuši zilas un sarkanas gaismas kūļi. Redzētais ātri vien iekaroja sociālos tīklus, velkot paralēles ar apokalipses tuvošanos, biedējot neskaitāmus cilvēkus Meksikā, kas tobrīd bija izgājuši uz ielām, lai meklētu patvērumu.

Žilbinošās gaismas, kas šāvās debesīs, it kā tās būtu raķetes, tika novērotas no dienvidu piekrastes pilsētas Akapulko, netālu no zemestrīces epicentra, līdz pat galvaspilsētai Mehiko, aptuveni 320 kilometru attālumā.

Gadsimtiem ilgi "zemestrīces gaismas" tika uzskatītas par pasakām vai ilūzijām, bet pēdējās desmitgadēs, kad videokamera teju katram ir viedtālrunī, ir vairāk pierādījumu, kas apliecina to esamību.

Zinātnieki ir izvirzījuši dažādas hipotēzes par šīs parādības cēloni, "ieskaitot Zemes magnētiskā lauka traucējumus tektoniskā sprieguma dēļ un tā saukto pjezoelektrisko efektu, kurā kvarcu saturoši ieži, saspiežoties noteiktā veidā, rada spriegumu".

Siempre que tiembla de esta manera se ven esas luces azul verde en el cielo, alguien que me pueda decir que son??? Porque no son relámpagos, dicen que es energía que está soltando la tierra por los movimientos de las placas tectónicas 😱😱😱😱 pic.twitter.com/WUodfBVVmN

— Yel Norteño (@YelSinaloense) September 8, 2021

Meteorīts iegāžas gultā 

Oktobrī kādai sievietei pamatīgi paveicies, kad cauri guļamistabas jumtam gultā iegāzies meteorīts. Par laimi negaidītais gultas biedrs nolaidies uz spilvena sievietei blakus.

Sievietes vārds ir Ruta Hamiltone. 3. oktobra naktī viņa mierīgi gulēja savās mājās Kanādas pilsētā Goldenā, kad pēkšņi viņu pamodināja skaļš sprādziens un no jumta krītošas atlūzas. Tūliņ viņa izlēca no gultas, ieslēdza gaismu un ieraudzīja akmeni, kas bija iegāzies gultā – tieši vietā, kur pirms brīža atradās viņas galva. 1,3 kilogramus smagais meteorīts bija dūres lielumā, vēstīts izdevumā “The New York Times”.

Hamiltone nekavējoties ziņoja policijai, kas izpētīja notikuma vietu un sazinājās ar vietējo celtniecības kompāniju, lai noskaidrotu, vai viņu objektā netālu nav noticis sprādziens. Kompānijas pārstāvis atbildēja, ka sprādziena neesot bijis, tomēr debesīs esot novērota spilgta gaisma, ko pavadījuši sprādzienam līdzīgi trokšņi.

Vēlāk noskaidrojās, ka sievietes gultā iegāzies objekts no kosmosa.

Dzīvnieki ar neparastām ausīm... un to daudzumu

Īsi pirms Ziemassvētkiem Igaunijas austrumos kādai dabas mīļotājai izdevies iemūžināt pārsteidzošu kadru. Vāveri ar nokarenām ausīm.

Tomēr komentētāji sociālajos tīklos diskutē, ka tas varētu būt arī zaķis.

Taču fotogrāfijas autore atzīmēja, ka tā bija visparastākā vāvere, kura uzņemšanas brīdī vienkārši trīcēja. Jebkurā gadījumā šis ir unikāls un brīnišķīgs kadrs.

Decembrī tika ziņots arī par kādu neparastu peļu junkuru Turcijā.  Četrus mēnešus vecā Mida piedzima ar diviem ausu pāriem un žokļa defektu. Taču tas kaķenītei palīdzējis Turcijā kļūt par interneta sensāciju ar vairākiem desmitiem tūkstošu sekotāju.

Mida nāca pasaulē sešu kaķēnu metienā kādā Ankaras pagalmā, bet vēlāk kaķenīti savās mājās uzņēma Kanisa Dosemeci un viņas ģimene.

"Mēs nekad nebijām pat apsvēruši domu pirkt kaķi, jo gribējām paņemt kādu no ielas," stāsta Dosemeci, kura ir divu zeltaino retrīveru saimniece. Ģimene esot bažījusies, ka Midai neparastā izskata dēļ varētu rasties grūtības atrast mājas.

Mida nosaukta par godu Frīģijas valdniekam Midam, kam grieķu mitoloģijā bijušas ēzeļa ausis, toties viss, kam viņš pieskārās, pārvērtās zeltā.

Lai arī Midas izskats ir neparasts, papildus ausu pāris nekādi neietekmē viņas dzirdi vai veselību, norāda veterinārārsts Resats Nuri Aslans.

Kaķenītei sociālajā tīklā "Instagram" ir kupls fanu pulks - vairāk nekā 120 000 sekotāju. Dosemeci cer, ka Midas popularitāte pārliecinās cilvēkus, ka adoptēt kaķus, kuriem nav māju, ir labāk nekā tos pirkt.

Neparastas parādības virs Latvijas debesīm

Visbeidzot Latvijā aculiecinieki 2021. gadā fiksējuši dažādas retas dabas parādības.

Septembra nogalē vairākās vietās Latvijā novērota miglas varavīksne.

Miglas varavīksne rodas, kad migla ir gana blīva, bet nelielā augstumā virs zemes - tās slānis nav augsts. Debesīm jābūt skaidrām, lai saule miglas slāni var apspīdēt un saules stari izlauzties caur miglu.

Saulei jābūt gana augstu virs horizonta un tieši šī iemesla dēļ Latvijā miglas varavīksnes ir retas. Pie mums zemi, bet blīvi miglas vāli raksturīgi agri no rīta vai vēlu vakaros, kad saule ir par zemu. Saulei ceļoties augstāk, migla parasti izklīst.

12. jūlijā, Rumbulā novērota iespaidīga dabas parādība - velnaslota.

Šajās dienās laikam pietrūkst tikai sniegs, lai būtu pilns laikapstākļu spektrs. Šodien Rīgā, Rumbulā bijusi iespaidīga velna slota jeb putekļu virpuļviesulis. Video: Madara Zosare pic.twitter.com/rlSaLvnOiv

— Toms Bricis (@boms_tricis) July 13, 2021

Latvijā samērā reti novērojams halo paveids - cirkumzenitiālā arka, taču 3. jūlijā šāda dabas parādība novērota Rojā.

Optisko parādību rada plānos spalvu mākoņos esoši ledus kristāli, kas lauž Saules gaismu, taču tieši šis halo paveids veidojas tikai tad, ja saule ir zemāk ar 33,2 grādiem, tāpēc vasarā var būt redzams tikai rīta pusē vai vakarā.

"Cilvēki halo un īpaši šo variāciju mēdz jaukt ar varavīksni, bet vieglākais veids, kā tos atšķirt - skatoties uz varavīksni, Saule vienmēr būs aiz muguras. Ja varavīksnes krāsu parādība ir Saules pusē, tas ir halo," raksta sinoptiķis.

Vasarā vairākas reizes tika ziņots par ūdensstabiem Baltijas jūrā, ko iemūžināja vairāki aculiecinieki.

Ūdensstabi rodas, kad virs sasilušajiem Baltijas jūras ūdeņiem uzvirzās vēsāka gaisa masa, kā tas noticis, beidzoties ilgajam šīs vasaras karstuma vilnim.

Siltie jūras virsējo slāņu ūdeņi silda vēso gaisu, tas strauji ceļas augšup, veidojas turbulence, kas labas apstākļu sakritības gadījumā izveidojas par virpuli.

Ūdensstabi ir vizuāli iespaidīgi, taču lielākoties nav pārāk bīstami krastā esošajiem. Ja ūdensstabs sasniedz piekrasti, visbiežāk tas izgaist jau pludmalē un kāpu zonā, jo tā vienīgais enerģijas avots ir siltā ūdens virsma.

Šī dabas parādība Baltijas jūra ir ierasta un zināma jau kopš sen seniem laikiem. Piemēram, šī gadsimta sākumā Latvijas piekrastē dzīvojošie ūdensstabus sauca par "ūdensbiksām" un šāds nosaukums atrodams arī 1930. gadu populārzinātniskos izdevumos.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!