Krievijas Augstākā tiesa likvidē "Starptautisko Memoriālu" (7)

Ar prasību par likvidāciju tiesā bija vērsusies Ģenerālprokuratūra.

Prokuratūra savu prasību pamatoja ar likuma pa "ārvalstu aģentiem" pārkāpumiem, kurus vairākkārt esot pieļāvis "Memoriāls", kas dokumentē komunistiskā režīma noziedumus un simbolizē Krievijas demokratizācijas procesu pēc PSRS sabrukuma.

Noslēguma sēdē Ģenerālprokuratūras pārstāvis paziņoja, ka organizācija "rada melīgu iespaidu par PSRS kā teroristisku valsti, attaisno un reabilitē nacistiskos noziedzniekus".

"Starptautiskā Memoriāla" pārstāvji Ģenerālprokuratūras pretenzijas noraidīja, uzsverot, ka nav likumīga pamata, lai organizāciju likvidētu.

Pēc sprieduma pasludināšanas viņi paziņoja, ka spriedumu pārsūdzēs, ja nepieciešams, vēršoties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Tiesas zālē pēc sprieduma paslidināšanas atskanēja saucieni: "Kauns, kauns!"

29. decembrī Maskavas pilsētas tiesa izskatīs analoģisku Maskavas prokuratūras prasību par cilvēktiesību centra "Memoriāls" likvidāciju.

"Memoriāla" atbalstā iesaistījušies vairāki desmiti Krievijas un starptautisko organizāciju, politiķu, zinātnes un kultūras darbinieku.

Viņu vidū ir Nobela Miera prēmijas laureāti - laikraksta "Novaja gazeta" galvenais redaktors Dmitrijs Muratovs un bijušais PSRS līderis Mihails Gorbačovs.

Advokāte Marija Eismonta norādījusi, ka "Memoriāla" slēgšana ir "ļoti slikta zīme", taču piebilda, ka organizācija savu darbu turpinās. "Tās nav beigas," vēršoties pie žurnālistiem, uzsvēra Eismonta.

Neskatoties uz salu, pie tiesas ēkas bija pulcējušies vairāki desmiti "Memoriāla" atbalstītāju, no kuriem vairāki tika aizturēti.

Pēc sprieduma pasludināšanas policija pieprasīja sabiedrības pārstāvjiem un žurnālistiem izklīst.

Lēmums par "Memoriāla" likvidāciju vaiņago gadu, kas iezīmējies ar opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija ieslodzīšanu, ar viņa saistīto organizāciju pasludināšanu par ekstrēmistiem un faktisku Krievijas opozīcijas likvidāciju, kā arī vēršanos pret pēdējiem neatkarīgajiem medijiem un tiesību aizstāvjiem, tostarp pat advokātiem, kas atļāvušies tiesas zālē aizstāvēt režīma patiesos vai pat šķietamos pretiniekus.

Taču pat uz šī fona lēmums par "Memoriāla" likvidāciju tiek uztverts ka kaut kas ārkārtējs, par ko tikai pirms dažiem gadiem neviens nebūtu spējis pat iedomāties.

Organizācijas atbalstītāji norāda, ka "Memoriāla" slēgšana iezīmē 30 gadus pēc PSRS sabrukuma ilgušā Krievijas demokratizācijas procesa beigas.

Leonīds Bahnovs, kura vectēvu 1937. gadā noslepkavoja komunistiskais režīms, sarunā ar aģentūru AFP izteicies, ka "Memoriāla" slēgšana Krievijai ir traģēdija.

"Kādu brīnišķīgu Jaungadu viņi mums sagādājuši," ar rūgtumu piebildis Bahnovs.

"Memoriāls" nenodarbojās ne tikai ar komunistiskā režīma noziegumu dokumentēšanu, bet iestājās arī par pašreizējā režīma politieslodzītajiem, kā arī aizstāvēja dažādu marginalizēto grupu tiesības, īpašu vērību pievēršot Čečenijai, kas faktiski pārvērsta par Putina režīma kreatūras Ramzana Kadirova lēni, kur nedarbojas pat reakcionārie Krievijas likumi.

Organizācija jau gadiem atradusies režīma nežēlastībā, bet tiesas sprieduma priekšvakarā Putins paziņoja, ka tā atbalstot "teroristu un ekstrēmistu organizācijas", pilnībā kliedējot cerības, ka tiesa varētu noraidīt prokuratūras prasību.

Tikmēr Krievijā terors pret režīma oponentiem turpina plosīties.

Pirmdien Petrozavodskas tiesa pagarināja "Memoriāla" Karēlijas nodaļas vadītājam Jurijam Dmitrijevam safabricētajā pedofilijas lietā piespriesto 13 gadu cietumsodu, nomainot to uz 15 gadus ilgu ieslodzījumu, kas, ņemot vērā, Dmitrijeva vecumu, faktiski pielīdzināms nāves sodam.

Savukārt otrdien aizturēti Navaļnija likvidēto reģionālo štābu vadītāji Irkutskā un Tomskā Zahars Sarapulovs un Ksenija Fadejeva.