Nākamgad bez principa "Nauda seko skolēnam". Kā mainīsies pedagogu algas?

Jaunajā modelī samaksa visu pedagogu algām nonāks vienā, kopīgā maciņā, un tieši no pašvaldību izlēmības būs atkarīgs, vai skolotāju slodzes un algas pieaugs vai ne.

Pašreizējā skolotāju algu aprēķinā katrs skolēns ir no svara. Jo skolēnu vairāk un klases lielākas, jo biezāks skolas kopējais maciņš un lielākas arī tās pedagogu algas. Tādā veidā bija iecerēts sakārtot sadrumstaloto skolu tīklu – finansiāli stiprinot konkurētspējīgākās skolas, bet slēdzot vai apvienojot tās, kurās skolēnu un darba slodžu ir pavisam maz. Taču pašvaldību attieksme šajā jautājumā bijusi visnotaļ atturīga.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija) norādīja: "Tīri cilvēcīgi skaidrs, ka vietējai varai ir grūti pieņemt šādus lēmumus. Šobrīd pašvaldību skaits ir krietni mazāks, tās ir krietni lielākas."

Algu kāpināšanai Izglītības ministrija piedāvāja vairākus pārmaiņu scenārijus, no kuriem šonedēļ valdībā atbalstītais nosaukts – "Skolēns pašvaldībā".

Tas paredz mērķdotācijas plānotajām algām piešķirt pašvaldībām, protams, ņemot vērā arī tajās esošo skolēnu skaitu, – ar domu, ka pašvaldības ar algu fondu tālāk rīkosies pašas. Galvenais mērķis – likt vietvarām saprast, ka par mazām slodzēm daudz samaksāt nevar. Tātad motivēt pārskatīt skolu tīklu, lai augtu gan slodzes, gan samaksas.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure norādīja: "Ieguvums no mazo skolu slēgšanas nebūs pietiekams, lai turpmāk pedagogiem paaugstinātu atalgojumu. Un pašvaldību deputāti šobrīd būs izvēles priekšā. Es negribētu pašlaik prognozēt, kādi būs pašvaldību deputātu lēmumi."

Neatkarīgi no vietvaru lēmumiem no nākamā gada rudens minimālā darba samaksa par likmi pedagogiem augs līdz 900 eiro mēnesī.

Plašāk "Panorāmas" sižetā: