Lems, vai ST apstrīdēt lēmumu apturēt noteikumus par iebraukšanas maksu pilsētā (2)

Pašvaldība atsaucas uz likuma "Par pašvaldībām" 49.pantā noteikto, kas paredz, ka domes priekšsēdētājam divu nedēļu laikā pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma saņemšanas jāsasauc domes ārkārtas sēde, kurā jāizskata jautājums par attiecīgo saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta vai to atsevišķu punktu atcelšanu.

Ja dome nepieņem lēmumu par attiecīgo saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta vai to atsevišķu punktu atcelšanu, tai triju mēnešu laikā pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma saņemšanas jāiesniedz ST pieteikums par ministra rīkojuma atcelšanu. Šajā gadījumā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums par domes saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta vai to atsevišķu punktu darbības apturēšanu saglabā savu spēku līdz ST sprieduma pasludināšanai, noteikts likumā "Par pašvaldībām".

LETA jau vēstīja, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Plešs ir parakstījis rīkojumu par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes saistošo noteikumu darbības apturēšanu saistībā ar nodevas paaugstināšanu par iebraukšanu pilsētā un nodevas piemērošanas perioda paildzināšanu no pieciem mēnešiem līdz kalendāram gadam.

30.septembra domes sēdē pašvaldības deputāti lēma no 2022.gada 1.aprīļa noteikt iebraukšanas maksu visa gada garumā, turklāt caurlaides cenu nosakot trīs eiro apmērā līdzšinējo divu eiro vietā.

Plešs atgādina, ka ministrija bija aicinājusi domi pārskatīt šo lēmumu, tomēr domes veiktie grozījumi saistošajos noteikumos nepamatoja nodevas paaugstināšanu un tās piemērošanas nepieciešamību visa gada garumā. "Diemžēl dome nav izvērtējusi tūrisma nozares intensitātes, tranzīta satiksmes plūsmas, kā arī gaisa piesārņojuma mijiedarbību. Nav arī izvērtēta sasitošo noteikumu kopēja nepieciešamība un sabiedrības intereses, tādēļ ministrija ir izdevusi rīkojumu par pašvaldības sasitošo noteikumu darbības apturēšanu," skaidroja ministrs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) jau iepriekš ir vērsusi uzmanību, ka likumā "Par autoceļiem" noteikts, ka valsts un pašvaldību autoceļi, tostarp arī ielas ir lietojamas bez maksas, un pašvaldībām nav dots deleģējums noteikt maksu par pašvaldības ceļu un ielu lietošanu. Jūrmalas pašvaldība ir pieņēmusi saistošos noteikumus ar mērķi ierobežot tranzīta satiksmi caur tās teritoriju. Pēc būtības pašvaldība ir noteikusi nodevu par pašvaldības ielu lietošanu, tādējādi pieņemot saistošos noteikumus pretēji likumā noteiktajam pilnvarojumam. Ministrija secina, ka pašvaldība, pieņemot lēmumu par nodevas apmēra paaugstināšanu un nodevas apmaksas perioda pagarināšanu, nav izvērtējusi nodevas apmēra samērīgumu, kā arī tai nav bijis izpratnes par pašvaldības sniegto pakalpojumu, par ko maksājama nodeva par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā.

VARAM secināja, ka pašvaldība ir pārsniegusi tai normatīvajos aktos piešķirto deleģējumu. Pašvaldība nav veikusi konsultācijas ar privātpersonām, turklāt lēmumā netiek ņemtas vērā to komersantu tiesības un vajadzības, kas nodarbojas ar komercdarbību Jūrmalā, bet kuru juridiskās adreses reģistrētas ārpus Jūrmalas.

Kā vienu no pamatojumiem dome norāda, ka autotransports veicina klimata pārmaiņas un gaisa piesārņojumu. Savukārt lēmuma faktiskais mērķis ir samazināt tranzīta plūsmu Jūrmalas administratīvajā teritorijā, daļu no tās novirzot apbraukšanai pa apvedceļu, kas kopumā neveicina gaisa piesārņojuma un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, bet gan, iespējams, pat palielina to apmēru. Līdz ar to attiecīgais mērķis nevar kalpot par pamatu šādam lēmuma. Ministrija atzīmē, ka klimata pārmaiņu ierobežošanu iespējams veicināt ar alternatīviem līdzekļiem un metodēm, piemēram, VARAM ir izstrādājusi priekšlikumu no 2022.gada piedāvāt finansiālu atbalstu grantu veidā videi draudzīgu mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu iegādei.

Kopumā ministrija secināja, ka domes saistošie noteiktumi ir izstrādāti un apstiprināti, neņemot vērā sabiedrības intereses, tiem trūkst pamatojuma un tie nav samērīgi, kā arī tie ir pretrunā ar normatīvo aktu prasībām. Jūrmalas dome nav spējusi pamatot būtisku tranzīta satiksmes palielinājumu Jūrmalas administratīvajā teritorijā. Tādejādi dome nevarēja arī pamatot nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā palielināšanas un nodevas piemērošanas perioda pagarināšanas nepieciešamību.

Plešs šodien preses konferencē informēja, ka VARAM apturēja grozījumus saistošajos noteikumos, līdz ar to pašlaik esot spēkā līdzšinējie saistošie noteikumi, kas paredz iebraukšanas maksu Jūrmalā vasaras sezonā.

Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai LETA teica, ka pašlaik pašvaldība nav saņēmusi oficiālu informāciju par VARAM lēmumu, tādēļ to nevarot vērtēt vai komentēt.

Kā vēstīts, Jūrmalas dome iepriekš lēma no nākamā gada 1.aprīļa pilsētā atjaunot iebraukšanas maksu uz visu gadu, turklāt caurlaides cenu nosakot dārgāku nekā līdz šim - trīs eiro apmērā dienā.

Kā skaidroja pašvaldībā, iebraukšanas maksa Jūrmalā tika noteikta 1996.gadā, un tās apmērs tajā laikā bija 1 lats ( 1,42 eiro). Pēdējo reizi iebraukšanas maksas apmērs Jūrmalas īpaša režīma zonā tika mainīts 2014.gadā, to nosakot 2 eiro. Ņemot vērā to, ka ik gadu kūrortpilsētā pieaug satiksmes intensitāte, kas rada trokšņa un gaisa piesārņojumu, secināts, ka caurlaides apmērs maksa 2 eiro apmērā nav pietiekami stimulējošs līdzeklis apvedceļa vai videi draudzīgāka transporta izmantošanai. Tāpat tika ņemta vērā kopējā ekonomiskā izaugsme šajos gados.

Pašvaldībā iepriekš skaidroja, ka noteikumus kūrortpilsētā iecerēts mainīt, lai mazinātu tranzīta satiksmes plūsmu un stimulētu braucējus izmantot videi draudzīgākus transporta veidus.

Deklarēto jūrmalnieku īpašumā vai turējumā esošiem transportlīdzekļiem caurlaides tāpat kā līdz šim būtu bez maksas. Nemainīga paliktu arī ilgāka termiņa iebraukšanas caurlaižu maksa, proti, nedēļas caurlaide septiņām dienām maksās 10 eiro, mēnesim jeb 30 dienām - 31 eiro, trīs mēnešiem jeb 90 dienām - 55 eiro.

Caurlaide visam gadam maksātu 180 eiro, kas ir 0,49 eiro dienā, pusgadam jeb 180 dienām caurlaide maksātu 107 eiro, bet 270 dienām - 150 eiro.