/nginx/o/2021/12/22/14273835t1hd26b.jpg)
Mēs, Latvijā dzīvojošie, ar Andi Briģi varam lepoties un mācīties no viņa dzīves mīlestību un darboties gribu. Ar apbrīnojamu degsmi viņš dodas pretī visam jaunajam, protams, bijuši arī brīži, kad ir nolaidušās rokas, bet viņš nekad nav padevies, lai kādi arī bijuši likteņa triecieni. Andis reiz armijā, sprāgstot lādiņam, zaudēja kreisās rokas plaukstu un redzi.
1989. gadā Andis Briģis pārcēlās no Rojas uz dzīvi Rīgā, jo šeit neredzīgiem cilvēkiem bija iespēja strādāt Neredzīgo biedrības uzņēmumā. Tiesa gan, uzņēmums tika ar laiku slēgts, bet Andis palika dzīvot Rīgā. Raksturojot sevi, viņš teic: "Esmu rīdzinieks ar kurzemnieka akcentu!"
Viņš ir Latvijas Neredzīgo biedrības biedrs un rūpējas, atbalsta un interesējas arī par citu redzes invalīdu sadzīves lietām. Protams, ir ļoti daudz finansiālu problēmu un amatpersonas ir izdomājušas jaunus likumus, tādējādi samazinot naudu, ar kuru neredzīgi vai vājredzīgi ļaudis iepriekš varēja apmaksāt savus pavadoņus. Tagad tas ir liegts un daudzi no mums tā arī neiziet no mājas, jo nevar atļauties apmaksāt pavadoņus. Ir ļoti daudz sāpīgu un problemātisku jautājumu, bet šoreiz saruna par pašu Andi un viņa milzīgo gribasspēku....
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)