Pa to laiku pie LR un "Re:Baltica" žurnālistiem vērsušās vairāk nekā 20 sievietes, kuras nonākušas šajā situācijā. Latvijas Imunologu asociācija līdz šim ir izvairījusies komentēt sūdzības par sava kolēģa Jevgēnija Ņikiforenko veiktām ginekoloģiskām manipulācijām jaunām sievietēm, un arī asociācijas sertifikācijas komisijas vadītāja Inta Jaunalksne atzina, ka nevēlas par to runāt. 

"Pacients taču var sūdzēties, bet, pirmām kārtām, ja tas tiek pārkāpts, tad ir jāvēršas pie juridiskām organizācijām, un mums nav neviena iesnieguma.

Situācijas ir ļoti dažādas. Es saprotu arī pacientus un šo aspektu, bet nu… Jūs jau saprotat, dzīve ir dzīve, un dažādi varianti ir, protams," skaidro Jaunalksne.

Asociācija gaida, ka gadījumi tiks "juridiski izmeklēti", lai uz šāda izmeklējuma varētu balstīties.

Vairums sieviešu, kuras stāsta par piedzīvoto imunologa kabinetā, runā par pieredzi, kas notikusi pirms 10–15 gadiem, un, lai pierādītu tikšanos ar Ņikiforenko, dokumenti būtu meklējami arhīvos. Taču, piemēram, viena no sievietēm, kura pie Ņikiforenko vērsās ap 2007. gadu un kurai tobrīd bija tikai 19 gadu, pastāstīja, ka pēc 'izmeklējumiem, kas vairāk atgādināja ārējo dzimumorgānu masēšanu", ārsts nekādus dokumentus pat nav iedevis.

Vairākām Latvijas Radio intervētajām sievietēm ir saglabājušās dokumentāras liecības par vizītēm pie imunologa.

Viena no šīm sievietēm ir Lauma. Viņa divu gadu laikā Ņikiforenko apmeklējusi vismaz 20 reizes. Līdzīgi kā citas sievietes, sieviete nevēlas par piedzīvoto stāstīt publiski, tāpēc vārds ir mainīts. 2008. gadā Laumai bija aptuveni 24 gadi. Kaut arī Ņikiforenko darbības izraisījušas riebumu, viņa ļāvusies, jo uzticējusies, ka ārsts zina, ko dara, jo pie imunologa ieteikusi vērsties ginekoloģe.

"Katra otrā vai trešā vizīte bija uz kušetes, kad viņš pārbaudīja mani ginekoloģiski. Viņš man teica, ka vajag analīzes noņemt.

Tanī kabinetā viņš saka: tev būs jānoģērbjas pilnīgi visai, es noņemšu analīzes. Viņš iebāza divus pirkstus makstī dziļi un ar īkšķi veica ritmiskas kustības pa klitoru, kas man bija ļoti nepatīkami, pretīgi un sāpīgi. Es tajā brīdī nesapratu – es biju ļoti jauna un uzticējos šim ārstam, jo domāju, ka viņš zina, ko dara. Bija ne tikai tāda veida analīzes. Bija reizes, kad viņš lika nomesties četrrāpus, iebāza pirkstu anālajā atverē un ar īkšķi arī pie klitora stipri spieda," pastāstīja cietusī.

Vienā no vizītēm imunologs Laumai teicis, ka viņai ir pozitīvas ureaplazmas analīzes.

Pēc ārstēšanās kursa Ņikiforenko esot aicinājis pārbaudīties arī Laumas dzīvesbiedru un noņēmis viņam uroloģisku analīžu paraugus. Uz šiem dokumentiem gan ārsta vārds neparādās.

Lai arī vairākas no sievietēm stāsta par notikumiem, kas notikuši pirms 10 gadiem un vairāk, tomēr Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes priekšnieka vietnieks Juris Staļģevic uzsver - policijai ir paņēmieni, kā noskaidrot patiesību, piemēram, ar tiesu psihiatriskās ekspertīzes un poligrāfa ekspertīzes jeb melu detektora palīdzību.

"Jebkurā gadījumā nav runa par vienu ārstu, bet kopumā – mēs ikdienā saņemam arī ļoti vecus iesniegumus par seksuālo vardarbību, kad cietuši mazi bērni. Šeit arī –

ja šādi gadījumi ir notikuši, aicinu tomēr vērsties policijā, un nebūs tāda situācija, ka mēs, ieraugot kaut kādu gada skaitli, neko nedarīsim," norādīja Staļģevics.

Jau vēstīts, ka pēc iepriekš aktualizētās informācijas Latvijas Radio podkāsta "Dokumentārijs" aizvien vairāk sievietes ziņojušas gan Radio, gan pētnieciskās žurnālistikas centram "Re:Baltica", ka esot piedzīvojušās seksuālu izmantošanu vai līdzīgu pārinodarījumu Jevgēņija Ņikiforenko ārsta kabinetā. Uzzinot, ka tiesībsargājošo iestāžu izmeklēšana beigusies bez rezultāta un imunologs turpina pieņemt pacientus, vismaz divas sievietes apņēmušās vērsties Valsts policijā ar iesniegumu, lai ārsta darbība tiktu izvērtēta atkārtoti.

Sievietes atklāj dažādus pieredzes stāstus. Kādai ārsts licis noģērbties un apgulties uz vēdera uz kušetes, lai pārbaudītu vēnas, un ilgi glāstījis kājas. Savukārt citas piedzīvojušas krūšu pārbaudi vismaz piecu minūšu garumā.

Trīs sievietes stāstījušas Radio par ginekoloģiskiem izmeklējumiem, kuru laikā ārsta pirkstu novietojums un to kustības radījušas šaubas par viņa rīcības patieso nolūku. Visos gadījumos izmeklējumi ilguši 5-10 minūtes, stāstīja pacientes.

Kāda sieviete pēc piedzīvotā izlasījusi interneta forumā atsauksmes un izlēmusi par piedzīvoto rakstīt sūdzību gan Stradiņa slimnīcai, gan arī Veselības inspekcijai.

Slimnīcā reaģēja nekavējoties: "Veids, kādā tika izdarīta izmeklēšana, nerespektējot Jūsu iebildumus, nav nedz pieļaujams, nedz attaisnojams."

Tomēr konstatētie ētikas un medicīniskās lietvedības pārkāpumi dr. Ņikiforenko tika izskaidroti. Šai sievietei ieteikts griezties Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijā vai citās kompetentās iestādēs, lai vērtētu šo situāciju.

Darba tiesiskās attiecības ar dr. Ņikiforenko slimnīca ir izbeigusi 2010. gada 16. novembrī.

Veselības inspekcijā neuzsāka administratīvā pārkāpuma lietvedību, jo pēc medicīniskās dokumentācijas ekspertīzes neesot konstatēts, ka ārsts Ņikiforenko pacientes apskatē būtu darījis ko nepiedienīgu.

"Tas būtu dīvaini, ja viņš kaut ko tādu darītu un pēc tam pierakstītu," uzsver cietusī.

Kāda cita sieviete ārstu apmeklējusi vairākkārt. "To es atceros – viņš neko nepaskaidroja, viņš ievietoja pirkstus manos dzimumorgānos un ļoti ilgi tur turpināja bāzt tos pirkstus." Viņa izģērbusies divas vai trīs reizes.

"Pirmo reizi piedzīvoju, ka kāds tik ilgi vēlas veikt pārbaudes."

Viņai ārsts skaidrojis, ka viņai kaut kas kaiš un viņš meklē tā cēloņus. Sievieti vairākus gadus mākušas šaubas, vai ar veselību viss ir kārtībā. Piecus gadus vēlāk viņa nonākusi akūtā hipohondrijas stāvoklī, kuru nācies ārstēt pie terapeitiem un lietot zāles.