VIDEO ⟩ Atvērti bāri Jaungada naktī un negatīvs Covid-19 tests visiem ieceļotājiem no augsta riska valstīm. Kas nolemts MK sēdē? (11)

Vienlaikus ar grozījumiem noteikts, ka gadījumā, kad autoostā vai stacijā nav iespējams pilnīgi nodalīt cilvēku plūsmas starp epidemioloģiski nedrošā vidē un drošā vidē sniegtajiem pakalpojumiem, Covid-19 sertifikātu verifikācija jānodrošina pie ieejas pakalpojumu sniegšanas vietā, kas darbojas epidemioloģiski drošā vidē.

Ierasties Latvijā no vairākām Eiropas valstīm un Krievijas varēs tikai ar negatīvu Covid-19 testu

No piektdienas, 24. decembra, iebraucot Latvijā no Lielbritānijas, Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Beļģijas, Īrijas, Vācijas un Krievijas, nepieciešams ne vēlāk kā pirms 72 stundām veikts negatīvs RNS Covid-19 tests vai ne vēlāk kā pirms 48 stundām veikts negatīvs antigēna tests.

Šī prasība būs spēkā no piektdienas, 24. decembra, lai Latvijas saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) regulu paspēj 48 stundas pirms lēmuma spēkā stāšanās par to informēt pārējās dalībvalstis.

Testi būs jāveic gan pret Covid-19 vakcinētām, gan nevakcinētām personām.

Veselības ministrija (VM) grozījumu anotācijā norāda, ka šāda prasība nepieciešama, ņemot vērā omikrona varianta izplatību Eiropas valstīs un Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumus.

Cilvēkiem ar derīgiem Covid-19 sertifikātiem, ja tests nav veikts pirms iekāpšanas transportlīdzeklī, tas jāveic nekavējoties pēc ieceļošanas Latvijā - tuvākajā laboratorijā, ne vēlāk kā 24 stundu laikā. Savukārt personas bez Covid-19 sertifikātiem un bez negatīva testa rezultāta transportlīdzeklī ceļošanai uz Latviju nedrīkst tikt ielaistas.

Prasība būs spēkā līdz ārkārtējās situācijas beigām - nākamā gada 11. janvārī, kad spēku zaudēs rīkojums "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".

Ministru kabineta sēdē pret konkrēto jautājumu bija visi četri Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ministri - satiksmes ministrs Tālis Linkaits, labklājības ministrs Gatis Eglītis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns un izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Satiksmes ministrs diskusijā uzsvēra, ka viņš neizprot, kādēļ testēšanās prasība tiek noteikta tikai pasažieriem caur lidostu, nevis, piemēram, arī visiem sauszemes ieceļotājiem.

"Ja vēlme ir ierobežot šo cilvēku plūsmu, tad acīmredzot ir jānosaka stingri ierobežojumi arī uz sauszemes robežām," sacīja Linkaits, kurš vienlaikus arī akcentēja, ka šāda veida politika būtu jāveido samērojama ar kaimiņvalstīm, jo pasažieri testu prasības dēļ izvēlēsies izmantot, piemēram, Kauņas, Viļņas vai Tallinas lidostas un pa sauszemes robežām nokļūs Latvijā.

Tāpat arī Muižniece pauda, ka ar šādu lēmumu Latvija "kārtējo reizi iešauj sev kājā" nekonsekvences dēļ ierobežojumiem ielidošanai un ieceļošanai pa sauszemi.

Tikmēr ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) kolēģiem skaidroja, ka nebūs tā, ka cilvēki izvēlēsies kaimiņvalstu lidostas tikai šo testu prasības dēļ.

Rinkēvičs, piemēram, atzīmēja, ka lielākā daļa cilvēku, kuri plāno lidot laika periodā no 24. decembra līdz 11. janvārim, kad šī prasība būs spēkā, jau iegādājušies biļetes priekšlaicīgi. Tāpat viņš aicināja nelolot liekas cerības, ka pirms Ziemassvētkiem Latvijai izdosies izveidot vienotu ceļošanas politiku ar Baltijas valstīm.

Pavļuts skaidroja, ka šā jautājuma diskusijās veidojoties "falša dilemma", kas apzīmētu - ja nevar notestēt pāri visām robežām ieceļojušos, tad testēt nevajadzētu nevienu. "Šobrīd nespert šādu soli, manuprāt, būtu nesaprātīgi," pirms valdības pieņemtā lēmuma teica Pavļuts.

Kā ziņots, Latvijā reģistrēts 41 Covid-19 omikrona paveida gadījums, no kuriem seši līdz astoņi ir vietējās pārneses gadījumi, pirmdien, 21. decembrī, pēc koalīcijas sanāksmes atklāja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Veselības ministrs norādīja, ka Latvijas valstspiederīgie, kas dzīvo Lielbritānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Vācijā un citur, kur omikrona klātbūtne ir lielāka nekā Latvijā, svētku laikā dosies uz mājām, un vīruss izplatīsies. Līdzīgi esot bijis pērn ar deltas paveidu. Tāpēc VM jau pirms divām nedēļām piedāvāja ieviest testēšanas prasību pirms ceļošanas, skaidroja ministrs.

Valsts īslaicīgi kompensēs pusi no elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmaksām galalietotājiem

Valsts līdz aprīļa beigām kompensēs 50% no elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmaksām elektroenerģijas galalietotājiem.

Grozījumi paredz no šā gada 1. decembra līdz 2022. gada 30. aprīlim kompensēt elektroenerģijas galalietotājiem 50% no elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmaksām. Īstermiņa kompensācija, kas mazinās elektroenerģijas cenu pieauguma tūlītējās negatīvās sekas gan privātpersonām, gan juridiskajām personām, tiek paredzēta no emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem.

Kopā ar jau iepriekš valdības apstiprināto elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazinājumu, šis risinājums dos iespēju atkarībā no lietotāju grupas un patēriņa apjoma gandrīz uz pusi samazināt elektroenerģija gala izmaksu pieaugumu, kas ir izveidojies kopš gada sākumu.

Piemērotais elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu maksas samazinājums neietekmē atbalstu, kas tiek piešķirts saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem, piemēram, atbalsts aizsargātajiem lietotājiem vai vakcinētajiem senioriem.

EM uzsver, ka šī risinājuma ietvaros netiek mainīti sistēmas pakalpojumu tarifi un netiek mazināti elektroenerģijas sistēmas operatora ieņēmumi par sniegto sistēmas pakalpojumu, bet maksājums par sistēmas lietotāju saņemtajiem pakalpojumiem noteiktajā laika periodā tiek vienādās daļās pārdalīts starp sistēmas lietotāju un valsti. Maksājuma samazinājums elektroenerģijas lietotājam ierosināts tādā apjomā, lai tas nodrošinātu plānoto ekonomisko efektu, kā arī ņemot vērā Igaunijas pieredzi līdzvērtīgā jautājumā.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju visiem lietotājiem, noteikumi nosaka, ka arī lietotājam, kurš pa savā īpašumā vai valdījumā esošajiem elektrotīkliem piegādā elektroenerģiju apakšlietotājiem, operatora piemēroto sistēmas pakalpojuma maksājuma samazinājumu jāattiecina uz saviem apakšlietotājiem.

Elektroenerģijas izmaksu kompensācijai tiek paredzēti 77 894 000 eiro no emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem. Atbilstoši grozījumiem likumā visiem sistēmas operatoriem minētajā periodā ik mēnesi visiem saviem klientiem jāpiemēro kompensācija sistēmas pakalpojuma izmaksām, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), ko tālāk rēķinos piemēro arī elektroenerģijas tirgotāji saviem klientiem - elektroenerģijas galapatērētājiem. Savukārt sistēmas operatoriem līdz kārtējā mēneša 15. datumam būs jāsagatavo rēķins par iepriekšējā norēķinu periodā piemēroto sistēmas pakalpojuma izmaksu kompensāciju, ieskaitot PVN, ko valsts apmaksās līdz mēneša beigām.

Viens no Eiropas Komisijas piedāvātajiem īstermiņa atbalsta pasākumiem ir vispārējs valsts atbalsts, kas samazinātu enerģijas izmaksas visiem enerģijas tiešajiem lietotājiem, uzsverot, ka šāds pasākums ar tūlītēju ietekmi var tikt daļēji finansēts no ieņēmumiem, kas gūti no emisijas kvotu izsolīšanas.

Emisijas kvotu izsolīšanas instruments (EKII) ir Latvijas valsts budžeta programma, kuras mērķis ir mazināt klimata pārmaiņas un nodrošināt pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Grozījumi likumā "Par piesārņojumu" vēl būs jāpieņem Saeimā.

Kā ziņots, novembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniegusi jaunu vēsturisko maksimumu - 125,39 eiro par megavatstundu (MWh), liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Bez Covid-19 sertifikātiem baznīcās varēs atrasties desmit apmeklētāji

Ministru kabinets paplašināja iespējas apmeklēt baznīcas personām, kurām nav Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta. Tāpat paredzēts, ka baznīcai katram apmeklētājam jānodrošina FFP-2 respirators.

Ar grozījumiem rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valdība atbalstījusi, ka bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta uzrādīšanas reliģiskās darbības veikšanas vietās vienlaicīgi var atrasties ne vairāk par desmit apmeklētājiem iekštelpās, katram apmeklētājam nodrošinot ne mazāk kā 15 kvadrātmetrus no publiski pieejamo telpu platības un lietojot FFP-2 respiratorus.

Tāpat tiek noteikts, ka pirms ieejas reliģiskās darbības veikšanas vietā, reliģiskā organizācija nodrošina katram apmeklētājam FFP-2 respiratoru. Minēto respiratoru iegādi nodrošina pati reliģiskā organizācija un rīkojuma projekts neparedz sniegt atbalstu to iegādei nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai.

Vienlaikus būs jānodrošina, ka pulcēšanās epidemioloģiski drošā vidē nenotiek vienlaikus ar pulcēšanos, kurā netiek uzrādīti vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāti.

Attiecībā uz maksimālo apmeklētāju skaitu reliģiskās darbības veikšanas vietā tiek uzsvērts, ka šajā skaitā neietilpst reliģiskās organizācijas garīgais un kalpojošais personāls, kas reliģiskās darbības veikšanas vietā pilda savus pienākumus. Proti, vienlaicīgi reliģiskās darbības veikšanas vietā var atrasties ne vairāk kā desmit apmeklētāji, kuriem nav derīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta. Arī katram apmeklētājam paredzētos 15 kvadrātmetrus no publiski pieejamo telpu platības, nosaka no tās reliģiskās darbības veikšanas vietas telpas platības, kas paredzēta apmeklētājiem.

Iepriekš bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta uzrādīšanas varēja notikt individuāli reliģisko vietu apmeklējumi, ja tie ierobežoti laikā, proti, ne ilgāk par 15 minūtēm, katram apmeklētājam nodrošināti ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamo telpu platības un tiek lietotas sejas maskas, kā arī tiek nodrošināts, ka pulcēšanās epidemioloģiski drošā vidē nenotiek vienlaikus ar individuāliem apmeklējumiem, kuros netiek uzrādīti vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāti.

Lai gan, grozījumus iesniegušās Veselības ministrijas (VM) ieskatā, spēkā esošais tiesiskais regulējums ir samērīgs un ir izsvērts no epidemioloģisko risku viedokļa, to bija nepieciešams precizēt, lai salāgotu ar citiem sava veida līdzīgajiem ierobežojumiem, tādējādi rīkojuma projekts saprātīgi un samērīgi, izvērtējot arī epidemioloģiskos riskus, paplašina personu, kurām nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, iespēju apmeklēt reliģisko darbību veikšanas vietas.

VM norāda, ka daļai sabiedrības reliģiskās darbības veikšanas vietas apmeklējumam ir būtiska loma, daļa no dzīvesveida un savas emocionālās labsajūtas nodrošināšanas avots. "Būtiski uzsvērt, ka iespēja apmeklēt reliģiskās darbības veikšanas vietu ir viens no reliģijas brīvības kā cilvēka pamattiesību izpausmes veidiem un ir būtiski," pauž VM.

Kariņš: Vairāk jārunā par Covid-19 aizsardzības pasākumiem

Pašreizējā situācijā saistībā ar Covid-19 būtu vairāk jārunā par aizsardzības pasākumiem - balstvakcināciju un medicīnisko masku vai respiratoru valkāšanu, norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). 

Viņš pauda, ka būtu nepieciešams izvērst lielu kampaņu, kas balstīta uz sabiedrības informēšanu par to, ka balstvakcināciju pašlaik var saņemt jau trīs mēnešus pēc pamata vakcinācijas kursa noslēgšanas.

Attiecībā uz masku valkāšanu premjers valdības locekļiem un klātesošajiem veselības ekspertiem uzdeva retorisku jautājumu par to, vai nebūtu nepieciešams noteikt skaidrākas vadlīnijas par to, kas ir maska, proti, par derīgām atzīstot tikai medicīniskās maskas un respiratorus, tādējādi iespējami aizliedzot auduma masku valkāšanu.

Kariņš skaidroja, ka, ja tiktu veicināta šo aizsarglīdzekļu lietošana, tas varētu mazāk ietekmēt ekonomiku. Pretējā gadījumā valstij nekas cits varētu neatlikt kā vien "slēgt ciet ekonomiku", tomēr šāda opcija būtu dārga gan ekonomiski, gan arī sabiedrības psiholoģijai, uzskata premjers.

"Mums tas mērķis būtu pēc iespējas neiet šajā virzienā. Ja ir jāiet - aiziesim.

Bet apsteidzoši es neesmu lasījis par nevienu valsti, kas aizietu uz mājsēdi tad, kad viņiem nav augsta saslimstība. Tādu gadījumu vienkārši nekur pasaulē nav," sacīja Kariņš.

Par turpmākajiem soļiem epidemioloģiskā regulējuma kontekstā valdība varētu vienoties janvāra pirmajā nedēļā, valdības sēdē norādīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Viņš sacīja, ka Ministru kabinetam vajadzētu Operatīvajai vadības grupai paredzēt konceptuālus priekšlikumus valdībai, kas palīdzētu spriest par tālāku rīcību.

Valdība apstiprina VARAM sagatavoto atbalsta programmu elektroauto iegādei 10 miljonu eiro apmērā

Ministru kabinets apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto atbalsta programmu elektroauto iegādei, informē VARAM.

Valdība izskatīja VARAM sagatavoto atklātā projekta iesniegumu konkursa nolikumu, tostarp, vērtēšanas kritērijus, projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, atbalstot elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādi ar mērķi veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

VARAM atbalsta programmā ir ietvērusi virkni nosacījumu, lai šādu transportlīdzekļu iegāde būtu pieejama pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam, lai elektromobiļus un ārēji lādējamus hibrīdauto varētu iegādāties iedzīvotāji, kas ikdienā regulāri darba vai privātām vajadzībām izmanto automašīnas.

Atbalsta programmā pieejamais kopējais finansējums ir 10 miljoni eiro. Finansējuma apmērs jauniem elektromobiļiem noteikts 4500 eiro, lietotiem elektromobiļiem un jauniem ārēji lādējamiem hibrīdauto - 2 250 eiro.

Vienlaikus papildu atbalstu 1000 eiro apmērā varēs saņemt par esoša transportlīdzekļa norakstīšanu, nododot to apstrādes uzņēmumam saskaņā ar Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumu, kā arī būs iespēja saņemt auto tirgotāja sniegto papildu atlaidi vai citu vienu vai vairākus stimulējošus risinājumus.

Pēc VARAM rīcībā esošās informācijas, šobrīd tirgū ir pieejami vismaz divi mazas klases jauni elektromobiļu modeļi ar bāzes vērtību līdz 25 000 eiro un vismaz 15 dažādi mazas, vidējas, apvidus un kravas klases elektromobiļu modeļi ar bāzes vērtību līdz 40 000 eiro. Mašīnu ar iekšdedzes dzinējiem piedāvājumā gan ir būtiski vairāk un tās ir lētākās.

Ņemot vērā pieejamā finansējuma apjomu, VARAM prognozē, ka kopējais iegādāto elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto skaits varētu sasniegt 3 800, kā rezultātā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums ar konkursa ietvaros iegādātajiem transportlīdzekļiem būtu ap 9 800 tCO2 gadā jeb 49 000 tCO2 piecu gadu monitoringa periodā.

Desmit darba dienu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā SIA "Vides investīciju fonds" izsludinās projektu konkursu, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Vides investīciju fonda tīmekļvietnē.

Mēneša laikā tiks pieņemti projektu iesniegumi no VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" pārziņā esošajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā reģistrētajiem auto tirgotājiem, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierīkojis un reģistrējis transportlīdzekļu tirdzniecības vietu.

Pēc projektu iesniegumu izvērtēšanas un līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas, auto tirgotājs drīkstēs piedāvāt iedzīvotājiem iegādāties elektromobiļus un ārēji lādējamos hibrīdauto ar plānoto valsts atbalstu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) norāda, ka transporta nozare rada gandrīz trešo daļu no kopējām Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Kaut arī transporta sektora dekarbonizācija nav sasniedzama ar vienu risinājumu, kopumā nākotnē šī sektora radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums lielā mērā būs saistīts tieši ar elektrifikāciju.

Atbalsta programma būs viens no pasākumiem, lai veicinātu Latvijas virzību uz klimata mērķu sasniegšanu un sniegtu iedzīvotājiem iespēju iegādāties un izmantot mūsdienīgus un modernus transportlīdzekļus ikdienas pārvietošanās nolūkiem, norāda Plešs.

Valdība atbalsta pedagogu darba samaksas mērķdotāciju sadales kārtības maiņu

No nākamā mācību gada pedagogu darba samaksas mērķdotācijas apjomu par skolēnu skaitu piešķirs pašvaldībām, kurām būs jāveic tā sadale.

Valdība atbalstīja jaunu pedagogu atalgojuma finansēšanas modeli "Skolēns pašvaldībā". Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mērķdotāciju pašvaldībai aprēķinās atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmā esošo skolēnu skaitam katrā pašvaldībā, ko sareizinās ar mērķdotāciju vienam skolēnam un sareizinot ar atbilstošajiem koeficientiem, proti, kādu no pieciem reģionālajiem koeficientiem, programmas veida vai mācību formas (tālmācība, neklātiene un citiem) koeficientiem.

Savukārt pašvaldības veiks aprēķinātās mērķdotācijas sadali vispārējās izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai, atbilstoši pašvaldībā izstrādātajai un apstiprinātajai mērķdotācijas sadales kārtībai, ņemot vērā normatīvajā regulējumā noteikto zemāko pedagogu darba algas likmi, kas no 2022. gada 1. septembra būs 900 eiro, pedagogu darba slodzes lielumu.

IZM ieskatā, šajā modelī ir reālas iespējas kāpināt skolotāju - skolēnu proporciju. Tas nozīmē, ka pašvaldībai būs jāveido sava stratēģija izglītības kvalitātes nodrošināšanai un vadībai, skolu tīkla uzturēšanai.

IZM norāda, ka precizētais mērķdotācijas apjoms vienam skolēnam mēnesī 1.-6. klašu grupā ir 126 eiro, 7.-9. klašu grupā - 162 eiro, 10.-12. klašu grupā -172 eiro. Savukārt mērķdotācija vienam piecus līdz sešus gadus vecam bērnam pirmskolā - 106 eiro mēnesī.

Privātajām izglītības iestādēm valsts finansējums pedagogu darba samaksai tiek aprēķināts līdzīgi, izmantojot 2021.gada septembrī - decembrī vienam mēnesim aprēķināto finansējumu un aprēķinot vidējo valsts finansējumu pedagogu darba samaksai uz vienu 1.-6. klases, 7.-9. klases un 10.-12. klases skolēnu. Tāpat kā esošajā normatīvajā regulējumā, valsts finansējumu saņem privātās izglītības iestādes dibinātājs. Valsts finansējuma aprēķinam tiek izmantots izglītojamo skaits 2021. gada 1. septembrī un koeficientiem. Lai mazinātu aprēķinātās mērķdotācijas atšķirības starp privātskolām, kas atrodas dažādos novados un pilsētās, 2022./2023. mācību gada dotācijas aprēķinam tiek veikta izlīdzināšana pēc tādiem pat principiem kā pašvaldību gadījumā.

Atbalstā pašvaldībām skolu tīkla sakārtošanai no Atjaunošanas un noturības mehānisma plāna laika periodā no 2022. gada līdz 2026. gadam paredzēti 30,6 miljoni eiro, ko plāno piešķirt 20 pamatskolām ārpus pašvaldību administratīvajiem centriem.

Modeļa īstenošanai nākamajā gadā nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta ir 2 468 092 eiro. Papildu nepieciešamais finansējums ir rēķināts, ņemot vērā skolēnu skaitu 2021. gada 1. septembrī, kā arī valsts budžeta bāzē paredzēto finansējumu zemākajai pedagogu darba algas likmei 900 eiro vispārizglītojošo skolu skolotājiem un 942 eiro pirmsskolas izglītības skolotājiem no 2022.gada 1.septembra.

IZM aprēķini liecina, ka jaunā modeļa "Skolēns pašvaldībā" ieviešanai no nākamā gada 1. septembra nepieciešami 12,37 miljoni eiro, savukārt 2023. un 2024. gada nepieciešamā summa būtu 37,1 miljons eiro gadā.

Valdība uzdeva IZM līdz nākamā gada 1. martam sagatavot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka pedagogu darba samaksas kārtību, un tos iesniegt izskatīšanai valdībā. Līdz nākamā gada 1.maijam IZM būs jāprecizē modeļa aprēķini un jāiesniedz Finanšu ministrijai precizētu papildfinansējuma pieteikumu modeļa ieviešanai, sākot ar 2022. gada 1.s eptembri.

Pašlaik skolotāju algu mērķdotācijas sadala IZM atbilstoši skolēnu skaitam jeb modelim "Nauda seko skolēnam". Ministrija uzskata, ka tas bijis sarežģīti aprēķināms un līdz ar jauno valsts administratīvo iedalījumu arī radījis situāciju, ka jaunizveidotajās pašvaldībās darbojas iepriekšējo pašvaldību skolas, kurām pēc esošā regulējuma finansējumu pedagogu darba samaksai līdzīgos apstākļos aprēķina atšķirīgi.

Diskusijās par šo jautājumu valdības sēdes laikā iesaistījās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure, kā arī ministri.

Pret IZM virzīto modeli iestājās LPS pārstāve, kurai izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) atbildēja, ka neizprot šādu kritiku, ņemot vērā, ka IZM pat divas reizes esot konceptuālo virzienu saskaņojuši ar LPS valdi.

Tāpat LIZDA vadītāja Vanaga pauda sašutumu par to, ka sagatavotajā koncepcijā ietvertie aprēķini nav pienācīgā veidā parādīti LIZDA pārstāvjiem, kamēr citas organizācijas ir varējušas ar tiem iepazīties. "Lūdzu, iedodiet iespēju pārliecināties, neko vairāk jau mēs neprasām," teica LIZDA vadītāja.

Vienlaikus Vanaga lūdza šajā konceptuālajā ziņojumā nemanipulēt ar skolotāju skaitu un skolotāju un skolēnu proporciju, norādot, ka ir jāpārtrauc retorika, ka skolotāju ir pārāk daudz. Viņa uzsvēra, ka ir nepareizi kopējam skolotāju skaitam pieskaitīt arī direktorus un viņu vietniekus, kas drīkst pasniegt tikai noteiktu stundu skaitu.

"Es saprotu, ka es runāju par ļoti specifiskām lietām, bet tāpēc atzinums no LIZDA puses ir tāds, kāds tas ir. Mēs lūdzam pamatu konceptuālajam ziņojumam, lai tas ir pētījumā balstīts, patiesos statistikas datos balstīts un lai tiešām katrs var pārliecināties, ka jaunais modelis tiešām nāks par labu, un lai nebūtu šīs bažas lielo skolu skolotājiem, kuriem tā jau pietiek, par ko galvu lauzīt, īpaši darbā Covid-19 apstākļos," sacīja LIZDA vadītāja.

Atbildot uz Vanagas sacīto, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) teica, ka valdība saprotot, ka LIZDA visiem spēkiem vēlas censties apturēt šādu reformu, bet, premjera ieskatā, tas tā nenotiks.

Jau ziņots, ka IZM šoruden izstrādājusi konceptuālo ziņojumu, kurā piedāvā trīs pedagogu algu finansēšanas modeļus vispārējās izglītības pedagogu darba samaksai, uzsverot, ka tas neskar profesionālo izglītību, tajā skaitā profesionālās ievirzes un interešu izglītību. Tāpat konceptuālā ziņojuma izstrādes posmā tas neaptver arī slodzes maiņas jautājumu.

Pirmais no tiem ir "Klase skolā", kam nākamgad no valsts budžeta vajadzētu 25 945 065 eiro, savukārt 2023.gadā - 81 247 472 eiro, 2024.gadā - 92 009 267 eiro. Kā skaidroja IZM, šajā modelī finansējumu aprēķina skolai. Tas būtu izdevīgs skolām ar nemainīgu skolēnu skaitu.

Otrs modelis ir "Klase pašvaldībā", kam nākamgad vajadzētu 17 502 077 eiro, 2023.gadā - 57 516 851 eiro, 2024.gadā - 73 319 578 eiro. Šajā modelī IZM ieskatā pašvaldībai būtu lielāka loma kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā, taču joprojām pastāvētu nevienlīdzība, jo skolās klašu lielumi mēdz būtiski atšķirties.

Savukārt iepriekš minēto trešo modeli "Skolēns pašvaldībā" atbalstīja gan Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Pret modeli iebilda tikai Latvijas Izglītības un zinātnieku darbinieku arodbiedrības (LIZDA), norādot, ka virzītais pedagogu atalgojuma modelis nerisina būtisko jautājumu par pedagogu darba slodzi, lai pedagogs varētu nodrošināt katra skolēna izaugsmi atbilstoši viņa spējām.

Palielina ārstniecības personu zemākās mēnešalgu likmes

Ministru kabinets pieņēma noteikumu grozījumus, palielinot zemākās mēnešalgas un speciālās piemaksas veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem.

Veselības ministrija informēja, ka nākamgad turpināsies ārstniecības personu darba samaksas palielinājums, kam veselības nozares budžetā piešķirti papildu 35 miljoni eiro.

Līdz ar to nākamgad ārstu un funkcionālo speciālistu zemākā mēnešalga pieaugs par 4,4% - no 1489 līdz 1555 eiro par slodzi, savukārt sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 4,74% - no 985 līdz 1032 eiro.

Grozījumi noteikumos paredz, ka 2022. gadā no esošās summas 4,3 miljoni eiro tiks novirzīti, lai turpmāk nodrošinātu iepriekš plānotās un valdībā apstiprinātās izmaiņas, kas skar māsu profesijas attīstību - tiek celta māsu amata kvalifikācijas kategorija un attiecīgi palielināts arī atalgojums.

Minētais regulējums par zemākajām mēnešalgām attiecas uz ārstniecības personām, kuras strādā valsts vai pašvaldību iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai publiski privātajās kapitālsabiedrībās, kas sniedz no valsts vai pašvaldības budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.

Tāpat tas attiecas uz tām ārstniecības personām, kas sniedz no pašvaldību budžetiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs, kā arī uz medicīnas asistentiem, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātajiem tiesu medicīnas ekspertiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem un Ieslodzījumu vietu pārvaldē strādājošām ārstniecības personām.

Kā apgalvo VM, darba samaksas palielinājums veselības nozarē strādājošiem ir Veselības ministrijas prioritāte un viens no svarīgākajiem faktoriem, lai risinātu darbinieku trūkumu veselības aprūpē.

Jau ziņots, ka 2017. gadā Veselības ministrija izstrādāja un valdība apstiprināja konceptuālo ziņojumu "Par veselības aprūpes sistēmas reformu", kur paredzēts plānveida finansējuma pieaugums veselības aprūpes nozarei, tostarp arī atalgojumam turpmākajos gados.

Video: Preses konferences arhīvs pēc Ministru kabineta sēdes 21. decembrī