Apollo.lv faili 2021 ⟩ Covid-19 sertifikātu ieviešana un nesaskaņas Ministru kabinetā. Gada būtiskākie politiskie notikumi Latvijā un pasaulē

Pabalsti senioriem, cilvēkiem ar invaliditāti un ģimenēm

2021. gadā tika pieņemti vairāki lēmumi, kas atbalsta pabalstu piešķiršanu dažādām iedzīvotāju grupām. Politiķi atbalstīja lēmumu par vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā izdienas pensijas saņēmējiem ar invaliditāti, 20 eiro pabalstu vakcinētajiem senioriem un 500 eiro atbalstu ģimenēm par katru bērnu. Daļa iedzīvotāju sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sāka vākt parakstus par vienreizējā 500 eiro pabalsta izmaksāšanu arī tām ģimenēm, kuru bērni turpina iegūt augstāko izglītību Latvijā. Tomēr šāds lēmums netika pieņemts. 

Rekordzema aktivitāte pašvaldību vēlēšanās 

2021. gada 5. jūnijā norisinājās pašvaldību vēlēšanas. Ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, nobalsoja kopumā 328 697 iedzīvotāji jeb 34,09% balsstiesīgo, kas ir rekordzems aktivitātes rādītājs. 

Nesaskaņas Ministru kabinetā un ministru nomaiņa

2021. gada janvāra sākumā premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka varētu pieprasīt veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju, taču jau 5. janvārī Viņķele demisionēja. Divas dienas pēc tam veselības ministra amatā tika ievēlēts Daniels Pavļuts, tomēr Latvijas Ārstu biedrība septembra sākumā pieprasīja Pavļuta demisiju. 

Svarīgi atzīmēt, ka 2. jūnijā Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka turpmāk koalīcija strādās bez partijas "KPV LV" un tiks nomainīti četri ministri. 3. jūnijā Saeima lēma ministru amatos ievēlēt Mariju Golubevu, Gati Eglīti, Jāni Vitenbergu un Anitu Muižnieci.

Migrantu krīze Latvijas-Baltkrievijas robežā

2021. gadā īpaši aktuāls notikums bija migrantu krīze Latvijas - Baltkrievijas robežā. Par iemeslu tam tiek uzskatīts Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīms, kas izvērsis "hibrīduzbrukumu pret ES", virzot Tuvo Austrumu migrantus uz ES valstīm. Vairākus mēnešus pēc kārtas Valsts robežsardzes amatpersonas teju katru dienu novērsa vairāku desmitu migrantu vēlmi šķērsot robežu. Migrantu krīzes dēļ politiķi pieņēma dažādus lēmumus, taču kā viens no svarīgākajiem bija 17. novembrī pieņemtais lēmums, kas paredzēja pabeigt pagaidu žoga ierīkošanu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas 31,5 kilometru garumā.

Ažiotāža par vakcinācijas biroja izveidi

Veselības ministrs Daniels Pavļuts 2021. gadā rosināja Ministru kabinetā izveidot Vakcinācijas projekta biroja izveidi, lai panāktu vairāk nekā miljona cilvēku vakcinēšanu. Tomēr nereti tika pausti dažādi viedokļi par tā efektivitāti. Piemēram, MFD veselības grupas" galvenā ārste Ingrīda Circene paziņoja, ka vakcinācijas projekta birojs ir pilnīgi lieka institūcija, kas kavē vakcinācijas tempu. 

Arī iedzīvotāji vāca parakstus par Vakcinācijas projekta biroja likvidēšanu un par to, lai vakcinācija pret Covid-19 paliktu brīvprātīga. Rezultātā 2021. gada 29. aprīlī Saeima uzdeva Kariņam panākt Vakcinācijas projekta biroja likvidēšanu līdz 1. jūnijam.

Protesti visa gada gaitā 

2021. gadā norisinājās neskaitāmi daudz protesti gan pret Covid-19 ierobežojumiem, gan vakcināciju pret koronavīrusu, gan arī pret zvēraudzēšanu. Viens no neparastākajiem protestiem, kas šogad norisinājās, bija Covid-19 vakcīnu pretinieku rīkotā kampaņa "Baltijas ceļa" ietvaros. Aicinājums piedalīties Baltijas ceļa pasākumā, piesaucot lozungus par brīvību, bija arī aicinājums iestāties pret obligātu vakcināciju. 

Apcietināts Lembergs un Ādamsons

2021. gada 22. februārī Rīgas apgabaltiesa koruptīvos noziegumos apsūdzētajam Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu, savukārt 11. jūnijā par spiegošanu Krievijas labā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēma apcietināt bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu.

Baltkrievijas karoga noņemšana 

2021. gada maijā politiķi, solidarizējoties ar Baltkrievijas tautu, opozīciju un bēgļiem, Rīgā pie viesnīcas "Radisson Blu Hotel Latvija", kur izlikti pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs tika nomainīts pret Baltkrievijas vēsturisko sarkanbalto karogu. Pēc šādas rīcības Lukašenko kritizēja Baltkrievijas vēstnieku Latvijā par viņa reakciju saistībā ar karoga noņemšanu Rīgā maijā, tāpēc Baltkrievijā pret Rīgas mēru Mārtiņu Staķi un Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču tika ierosināta krimināllieta par nacionālā naida kurināšanu.

2021. gada būtiskākie un interesantākie politiskie notikumi pasaulē

Navaļnija apcietināšana un badastreiks 

Krievijas opozīcijas politiķis Aleksejs Navaļnijs 17. janvārī tika aizturēts Maskavas Šeremetjevas lidostā pēc atgriešanās no Vācijas, kur vairāk nekā četrus mēnešus atlaba pēc saindēšanas ar kaujas vielu "Novičok". Neilgi pēc šī lēmuma apcietinātā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atbalstītāju demonstrācijās piedalījās vismaz 110 000 cilvēku. Marta beigās Navaļnijs paziņoja par badastreiku, kas ilga teju mēnesi.

Polija aizliedz abortu veikšanu

2021. gada janvārī Polijā stājās spēkā lēmums par pilnīgu abortu aizliegumu. Polijas konstitucionālā tiesa 2022. gada 22.oktobrī atzina, ka abortu veikšana nemaināmu, iedzimtu embrija defektu, arī Dauna sindroma un nāvējošu slimību, dēļ ir nelikumīga, jo konstitūcija aizsargā katra indivīda dzīvību. Tiesas lēmums ir faktisks abortu aizliegums, jo tiesas noraidītais nosacījums ir pamatojums gandrīz visiem legālajiem abortiem Polijā.

Katru gadu Polijā tiek veikti mazāk nekā 2000 legālu abortu. Sieviešu tiesību organizāciju aplēses liecina, ka 20 000 sieviešu abortus veic nelegāli vai ārzemēs.

Zviedrijas premjerministre demisionēja dažas stundas pēc apstiprināšanas amatā

Neparasts notikums politikā notika 2021. gada 24. novembrī. Zviedrijas jaunieceltā premjerministre Magdalēna Andersone iesniedza demisijas rakstu, šādu soli sperot pāris stundas pēc apstiprināšanas valdības vadītāja amatā. Magdalēna Andersone atkāpusies pēc tam, kad parlaments neapstiprināja viņas budžeta projektu un zaļie pameta koalīcijas valdību.

Džo Baidena inaugurācija 

2021. gada 20. janvārī Džo Baidens kļuva par 46. ASV prezidentu, amatā nomainot Donaldu Trampu. Savukārt Kamala Harisa kļuva par pirmo sievieti, kas ieņēmusi ASV viceprezidenta amatu. Baidena priekštecis Donalds Tramps, laužot tradīciju, jau pirms inaugurācijas atstāja Balto namu un devās uz Floridu.

Krīze Afganistānā 

2021. gada varu Afganistānā pārņēma radikālo islāmistu kustība "Taliban". Islāmistu līderi pieņēma vairākus radikālus lēmumus - uz laiku ieviesa 1964. gada konstitūciju ar labojumiem, universitātēs dzimumi ir nošķirti un islāma tradicionālais apģērbs sievietēm ir obligāts un nogalināt Afganistānas viceprezidenta brāli. Ar ASV palīdzību daļa Afganistānas iedzīvotāji evakuējās. Arī Latvija iesaistījās Afganistānas krīzē. Tika ziņots, ka Latvija plāno sniegt palīdzību 23 Afganistānas pilsoņiem ar ģimenēm. 

Saspīlējums Krievijas un Ukrainas attiecībās 

Pirms pieciem gadiem notika tas, kas 21. gadsimtā likās neiespējami - tika okupēta neatkarīgas valsts teritorija - Ukrainai piederošā Krimas pussala, kuru 2014. gada sākumā okupēja Krievija. Krievija joprojām mēģina apgalvot, ka Ukrainā pastāv iekšējs konflikts, nevis Krievijas militārais iebrukums. Kremlis 2021. gada sākumā draudēja Ukrainai ar karu. Gada gaitā auga bažas, ka Krievija varētu īstenot jaunu uzbrukumu Ukrainai. 

2021. gada vovembrī Krievija pietuvināja savus spēkus pie Ukrainas robežas, un Ukraina, klausoties ASV brīdinājumos, izsludināja augstāko trauksmes līmeni kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja Krimu.

Vairākās valstīs protestē pret Covid-19 ierobežojumiem

2021. gadā vairākās pasaules valstīs norisinājās protesti pret Covid-19 ierobežojumiem. Nereti protestu laikā izcēlās arī grautiņi. Piemēram, 2021. gada 20. novembrī Nīderlandē notika Covid-19 karantīnas ierobežojumu pretinieku protests, kura laikā policijai nāciās laist darbā ūdensmetējus un šaujamieročus. Savukārt Francijas aizjūras reģionā protestos tika ievainoti desmit policisti.