Kavēšanās cena bija dzīvības. Janvārī devu pietika tikai mediķu potēšanai, un sociālās aprūpes centros sāka vakcinēt tikai februārī. Līdz martam pansionātos bija saslimuši ap 6000 iemītnieku, 379 nomira. Situācija viskritiskākā bija pašvaldībām piederošajos pansionātos.
Kamēr plaša mēroga vakcināciju Latvija vēl tikai gaidīja, masveidā izplatījās dezinformācija. Par tās traģiskāku upuri kļuva privātā pansionāta "Zilaiskalns" iemītnieki.
Vairāk sāku interesēties par situāciju, kāda ir senioru namā, kad man bija zvans no vienas personas, kura meklēja savu vecotēvu, ka nav nekādas ziņas, vai ir saslimis, kādā stāvoklī ir. Senioru nama vadība nedod nekādas ziņas.
"Nekā personīga" noskaidroja, ka no centra 30 klientiem desmit uzliesmojuma laikā miruši.
Aprīlī beidzot sāka pienākt lielākas vakcīnu kravas. Taču seniori uz vakcinācijas centriem bariem neskrēja. Kamēr citviet Eiropā sirmgalvjus uzrunāja personīgi, brauca potēt uz mājām, sūtīja informāciju, Latvijā viņiem bija jāzvana uz pārslogotu informācijas centru.
Valdībā apsvēra iespēju piemaksāt par vakcinēšanos vai rīkot loteriju, bet vienošanos nepanāca. Obligātu vakcināciju mediķiem un skolotājiem izbrāķēja Saeima. Sākoties mācību gadam, plānoto 70% vietā vakcinējusies bija tikai puse no iedzīvotājiem.
"Ja nekas nemainīsies, tā situācija aizvien pasliktināsies, mēs tiešām neizturēsim. Ne velti to saka arī pārējie slimnīcu vadītāji, ka ir redzams, ka situācija būs sliktāka nekā pagājušajā periodā, kad mēs jau bijām uz izdegšanas robežas, uz resursu robežas," tā 2021. gada 12. septembrī Grigorijs Semjonovs, Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis.