Pētnieki skaidro, kādas baktērijas sakrājas uz medicīniskajām maskām (7)

Pētījumā secināts, ka vairāk mikroorganismu paliek masku iekšpusē nekā ārpusē, stāstīja RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras rezidente – pētniece Katrīna Tomiņa.

Pārsvarā masku iekšpusē ir mikroorganismi, ko paši izelpojam.

"Tātad tie, kas atrodas mūsu mutes dobumā, un arī daļēji tie, kas ir uz mūsu sejas ādas," sacīja Tomiņa.

Maskas ārpusē daudzuma ziņā ir mazāk mikroorganismu, taču tie ir dažādāki.

Baktēriju daudzumu sejas maskas iekšpusē var būtiski ietekmēt arī dekoratīvā kosmētika: "Ja kosmētika ir arī nepareizi uzglabāta, pārāk ilgi lietota, kosmētikas otiņas var būt piesārņotas ar mikroorganismiem – tas ir veids, kā mēs paši uz sejas varam uzlikt vairāk mikroorganismu un, protams, tos pēc tam dabūt savās sejas maskās."

"Cilvēkam mutes dobums ir viena no netīrākajām vietām, ņemot vērā baktēriju apjomu.

[…] Tiklīdz mēs izelpojam, šķaudām vai klepojam, tā šīs baktērijas nonāk maskas iekšējā virsmā," skaidroja RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras docents Ingus Skadiņš.

Tāpat sejas maskas nevajadzētu lietot atkārtoti, uzsvēra pētniece Tomiņa: "Ja masku pēc lietošanas sarullējam, ieliekam kabatā vai somā un pēc tam lietojam atkārtoti, ko mēs izdarām? Nodrošinām ceļu baktērijām, kas nonākušas maskas ārpusē, nokļūt maskas iekšpusē. Līdz ar to mikroorganismi, ko mēs ieelpojam, vairs nav tikai mūsu normālās mikrobiotas pārstāvji, bet tas jau ir arī tas, kas sastopams apkārtējā vidē krietni ciešāk, nekā mēs to ikdienā varētu sastapt."

Pētniece norādīja, ka analizēto masku ārpusē atrada arī dažādus augsnē sastopamus mikroorganismus, kā arī tādus, kas ir sastopami putnu fēcēs.

Pētnieki Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedrā norādīja – lai sejas maska nekļūtu par ienaidnieku un tās valkātājs sevi pasargātu no nevēlamu un pat dzīvībai bīstamu vīrusu uzbrukuma, stingri jāievēro lietošanas instrukcija.