"Man nedos pasi, jo esmu ārzemniece." Pēc 30 Afganistānā pavadītiem gadiem latviete vēlas atgriezties dzimtenē (25)

Latvijā dzimusī Sandra Bindemane, tagad Muhameda, kura jau 30 gadus dzīvo Afganistānā, meklē iespēju atgriezties Latvijā.

Šobrīd sievietes pagaidu mājas ir Afganistānas ziemeļu pilsētā Mazarišarīfā, kas atrodas vairāk nekā 300 kilometru no galvaspilsētas Kabulas. Vienā istabā dzīvo astoņi cilvēki. 

Sandra ar pārējiem bērniem - meitām Šakilu, Kristīni un dēliem Zakiru un Zikrjo - un mazbērniem ir apmetusies znota mājās. Iepriekš viņi dzīvojuši vēl tālāk uz ziemeļiem, bet Šebergānu pameta, kad ienāca talibi. Sandra ir pieredzējusi divus trimdas gadus Pakistānā, bēgšanu no talibiem un sabiedroto ienākšanu, bet tagad baidās par dzīvību un vēlas atgriezties dzimtenē. 

"Jūtos ļoti apdraudēti. Četri mēneši pagāja, es ārā neizgāju. Ļoti grūti dzīvot," saziņā "Whatsapp" video zvanā atzina Sandra. "Dēls četrus mēnešus skolā nebija, jo baidos."

Uz Afganistānu Sandra 1991. gadā devās līdzi vīram Sabīram, ar kuru iepazinās Rīgā, kad viņš te mācījās milicijas skolā. Rīgā piedzima trīs viņu bērni, bet jaunākais dēls nāca pasaulē Afganistānā. Pirms trim gadiem vīrs nomira.

"Daudzreiz [vīrs] gribēja nosūtīt atpakaļ, bet nebija tādas iespējas. Tad teica: "Saņemšu savu pensiju un kopā brauksim. Pensiju nesaņēma. Nomira.""

Kad vasarā "Taliban" pārņēma valsti, Sandra mēģināja tikt uz kādu no lidmašīnām haotiskajā Kabulas evakuācijas laikā augustā, taču nepaguva.

Sandra ir Ārlietu ministrijas redzeslokā un saziņā par iespējamu atgriešanos mājās.

"Šobrīd šo sakaru ar kundzi uzturam diezgan regulāru. Esam viņai un viņas ģimenei palīdzējuši skaidrot viņas tiesisko statusu Latvijā," skaidroja Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Agnese Saliņa. "Esam arī palīdzējuši sazināties ar tuviniekiem Latvijā un meklējuši veidus, kā viņai atgriezties Latvijā.

Diemžēl viņas iespējas izceļot no Afganistānas ir diezgan ierobežotas tādēļ, ka viņai un viņas ģimenei nav ceļošanai derīgu dokumentu - pases."

Tieši dokumenti ir Sandras lielā problēma. No Latvijas Sandra savulaik aizbrauca ar PSRS pasi un tā, kā viņa saka, ir sadegusi ugunsgrēkā, bet neatkarīgās Latvijas dokumentu viņai nav. Vienīgais dokuments, kas ir viņas rīcībā, ir Latvijā reģistrētā dzimšanas apliecība.

Savukārt, Afganistānā dokumenti ir kārtoti uz cita vārda, jo tā ieteicis vīrs. Tagad kārtot jaunu pasi "Taliban" režīmā Sandra baidās.

"Man nedos pasi. Tāpēc, ka es neesmu no Afganistānas. Sapratīs, ka esmu ārzemniece, mājās arī laikam nevarēšu atnākt," domā Sandra.

Nokārtot Latvijas pilsonības dokumentus attālināti nevar, tāpēc Sandrai vispirms būtu jānokļūst Latvijā.

"Gadījumā, ja persona ir pazaudējusi personu apliecinošos dokumentus, būs jāspēj atrast dokumentus, kas apliecinātu piederību Latvijai.

Ja personai ir piešķirta citas valsts pilsonība un ir Latvijas pilsoņu pēctecis vai trimdinieks, tad ir iespējams atteikties no citas valsts pilsonības un pieteikties Latvijas pilsonībai," paskaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāve Madara Puķe.

Sieviete apstiprina, ka viņai Latvijā ir brālis un māsa, taču vairākus gadus kontakti ir zuduši.

"Noilgojos pēc savas dzimtenes, brāļa un māsas. Nezinu, vai viņi ir dzīvi. Nekā nezinu," atzīst Sandra.