Ekspremjers Emsis reklamē nereģistrētas zāles un pievienojas Covid maldinātājiem (4)

Emsis video stāsta, ka ir pievienojies kādai ārstu – ivermektīna draugu grupai, un saka:

“Un tad nu mūs sāk ieinteresēt fakts, ja zāles ir, ir jau gadu eksperimenti, vairāk kā gadu, ar ļoti labiem rezultātiem pārbaudīti – un tomēr viņas netiek dotas cilvēkiem, neļauj ārstēt cilvēkus.”

Par ivermektīna iedarbīgumu it kā liecina vairāki desmiti galvenokārt ārpus ES un ASV veikti nelieli pētījumi. Taču šoruden zinātnieku grupa, kas veic zinātnisku pētījumu faktu pārbaudi un atbilstību akadēmiskajai metodoloģijai, secināja, ka vairākos ir būtiskas problēmas, piemēram, viltoti pacientu dati vai secinājumi veikti arī par pacientiem, kas bija miruši vēl pirms pētījuma veikšanas. Par to šoruden rakstīja, piemēram, The Atlantic un britu sabiedriskais medijs BBC. Šādi pārkāpumi atklāti arī vairākos pētījumos, kas apskatīti metaanalīzē, kuru Re:Check kā pamatojumu saviem apgalvojumiem atsūtīja Emsis.

Ekspremjers video arī saka:

“Cik man zināms, un kas ir tajās interneta platformās atrodams, šīs blaknes ir ļoti minimālas, jo trešajā pasaulē šīs zāles tiek ļoti lietotas. (..) Zāles lieto Latīņamerikā. Dažās Eiropas valstīs, Čehijā piemēram, bija vienu brīdi lietošanā un arī tagad, cik zinu, ir. Pēdējās ziņas nāk no Japānas, kur šo zāļu izgudrotājs un autors dzīvo.”

No Emša teiktā noprotams, ka ivermektīns ir plaši atzīts ārstēšanas līdzeklis daudzās valstīs, bet tā nav. Viņa minētajā Japānā tas nav reģistrēts Covid-19 ārstēšanai. Čehijā zāļu uzraugi martā tiešām akceptēja tā izmantošanu uz dažiem mēnešiem, pamatojot, ka labāk, lai cilvēki to lieto mediķu uzraudzībā, nekā dara to nekontrolēti paši uz savu roku. Taču arī Čehijas zāļu uzraugs to neiesaka izmantot, atļauja nav pagarināta, turklāt daudzās slimnīcās tas palicis pāri un tiks iznīcināts, raksta Čehijas medijs Vitalia.

Dienvidamerikas valstīs ivermektīns tiešām plaši izmantots, īpaši laikā, kad tur bija augsta saslimstība un maz vakcīnu. Kontinenta lielākajā valstī Brazīlijā mediķi to iekļāva pret Covid-19 ieteicamo medikamentu pakā, bet kādā pilsētā tas pat visiem tika piedāvāts par velti, raksta medijs Insider. Ivermektīna lietošanu aizstāvēja arī populistiskais prezidents, vakcīnu noliedzējs Žairs Bolsonaro. Taču jau vasarā Brazīlijas Veselības ministrija aicināja to vairs neizmantot, jo medikaments nav pierādījis efektivitāti. Arī šajā valstī ziņots par cilvēkiem, kas ar to saindējušies un miruši.

Emsis Re:Check kā pierādījumu ivermektīna efektivitātei atsūtīja saites uz vairākiem apskatiem, kuros secināts, ka konkrētās valstīs it kā līdz ar tā lietošanas sākumu saslimstība būtiski mazinājusies. Taču nevienā no tiem nav ar datiem pamatots, cik lielā mērā tas lietots un ka konkrētie saslimstības viļņi mazinājušies tieši tādēļ. Kā zināms, Covid-19 vairumā valstu izplatās viļņveidīgi, arī tajās, kur šo medikamentu nelieto.

Jāpiebilst, ka Emsis Re:Check sacīja, ka atbalsta vakcināciju un arī pats esot potējies, taču uzskatot, ka bērniem vakcīnas nav nepieciešamas. Kāpēc piedalās sazvērestības teoriju izplatītāju pasākumā? Ekspremjers šādu raksturojumu noraida – tie esot inteliģenti un zinoši cilvēki, lai gan Vasiļevski viņš nepazīstot. “Esmu par ivermektīnu mēģinājis stāstīt vairākos medijos. Bet mani neuzklausīja. Tāpēc esmu priecīgs, ka ir kāda platforma, kurā varu pastāstīt par šīm zālēm,” saka bijušais politiķis.

Ivermektīnu video slavē arī Vasiļevskis, kurš pasākumā tiek saukts par neatkarīgo publicistu.

“Paskatieties, kāda statistika šobrīd Indijā, ar visu to saslimšanu un mirstību, uz to apstākļu fona, un salīdziniet ar mūsu tā saucamajām attīstītajām Eiropas valstīm un ar izcilo medicīnu. To faktiski nevar salīdzināt, cik tur labi ir, un cik tur faktiski neslimo.”

Patlaban Indijā Covid-19 saslimstība patiesi ir zema, taču nav nekāda apstiprinājuma, ka tas būtu noticis šī medikamenta dēļ. Septembrī arī Indijas medicīnas eksperti ivermektīnu izņēma no Covid-19 ārstēšanas vadlīnijām ar pamatojumu, ka tām nav vai tikpat kā nav pozitīvas ietekmes slimības ārstēšanā. Par to, kā tiek skaidrots saslimstības kritums Indijā, Re:Check iepriekš rakstīja šeit un šeit. Īsumā – šopavasar tur bija milzīgs saslimstības vilnis, un tiek rēķināts, ka patiesie saslimstības un mirstības rādītāji ir līdz pat 12 reizēm augstāki. Tādējādi līdz pat 70% iedzīvotāju varētu būt jau ieguvuši imunitāti pret šo slimību.

Re:Check pārbaudīja arī citus video izskanējušos apgalvojumus.

Vasiļevskis stāsta par Gavi – organizāciju, kas palīdz arī trūcīgāko pasaules valstu bērnus vakcinēt pret nāvējošām un veselībai bīstamām infekcijas slimībām. Viņš saka:

“Ir tāds dokuments viņiem iznācis, tas bija 2018.gads, Infuse saucas. Tas ir ar Bila un Melindas [Geitsu] fondu palīdzību tapis dokuments, kur ir tiešā veidā rakstīts tas – un tas atklāj patieso būtību, kāpēc ir vajadzīga tieši bērnu vakcinācija, un jūs varētu būt patiesi izbrīnīti lasot, tur tiešā veidā ir rakstīts, ka nākotnē šis te statuss tiks ierakstīts digitālā veidā, lai to nevar nozagt, lai nevar sabojāt, un tas dos piekļuvi bērniem, viņu vecākiem, lai apmeklētu skolu, lai tiktu pie banku kontiem, visas šīs lietas.”

Infuse ir programma, ko Gavi ieviesa 2016.gadā, un tās mērķis ir uzlabot vakcīnu piegādes sistēmas valstīs, kurām tās visvairāk vajadzīgas. Iespējams, Vasiļevskis, kurš uz Re:Check jautājumiem saistībā ar viņa izplatītajiem pandēmijas maldiem nekad nav atbildējis, runā par 2018.gada rakstu, kurā ziņots par centieniem digitalizēt jaundzimušo identifikācijas un veselības aprūpes dokumentus, lai nodrošinātu, ka viņi tiek vakcinēti. Rakstā norādīts, ka attālākajās un nabadzīgākajās kopienās desmitiem miljonu bērnu pat nav reģistrēti. Rakstā nekas nav teikts par vakcīnām kā nosacījumu skolu apmeklēšanai vai kā iespēju piekļūt viņu vai viņu vecāku bankas kontiem, un programma to arī neparedz.

Jāpiebilst, ka saskaņā ar UNICEF ziņoto pasaulē aptuveni 20 miljoni bērnu ik gadu nesaņem vakcīnas pret smagām slimībām, piemēram, poliomielītu, masalām, stingumkrampjiem. Tās ir nabadzīgākās un militāros konfliktos ierautas valstis. Piemēram, citur ar vakcināciju izskaustais poliomielīts, kas sagrauj nervu šūnas un muskuļus, joprojām izplatās Afganistānā un Pakistānā.

Policijas redzeslokā nonākušās Āgenskalna klīnikas vadītājs un homeopāts Edgars Mednis pauž:

“Bērnu vakcinācija, pirmkārt, šī nav vakcinācija, šī ir gēnu injekcija. Šī ir cilvēku ģenētiskā modifikācija.”

Tā nav taisnība – ar vakcīnu nav iespējams veikt ģenētiskas izmaiņas, un arī šo apgalvojumu jau vairrākkārt atspēkoja Re:Check.

Vasiļevskis video arī saka:

“Katra nākamā būsterdoza būs kā insulīna deva. Jūs vairs nevarat dzīvot bez tā. Tiklīdz jūs pārtraucat, jūs ne tikai izmet no šīs sistēmas, bet organisms prasa vēl, imūnsistēma ir sagrauta.”

Izteikumiem par imūnsistēmas sagraušanu vai nespēju dzīvot bez vakcīnas nav nekāda pamatojuma. Pētījumi liecina, ka vakcinācija pasargā no smagākas saslimšanas ar Covid-19. Savukārt balstvakcīna jeb būsterdeva nepieciešama, jo ar laiku vakcīnas efektivitāte organismā samazinās.

Piemēram, oktobra sākumā The Lancet publicētā pētījuma rezultāti par Pfizer/BioNTech vakcīnas efektivitāti liecina, ka tā nodrošina aizsardzību pret hospitalizāciju līdz aptuveni sešiem mēnešiem pēc pilnas vakcinācijas, ņemot vērā delta varianta plašu izplatību. Pētījumā piedalījās 3,5 miljoni cilvēku, kuru vidējais vecums ir 45 gadi. Pilnībā vakcinētām personām efektivitāte pret SARS-CoV-2 infekcijām bija 73%, bet pret hospitalizāciju – 90%. Efektivitāte samazinājās no 88% pirmajā mēnesī pēc pilnas vakcinācijas līdz 47% pēc pieciem mēnešiem.

Vēl viens pētījums analizēja Pfizer/BioNTech balstvakcīnas efektivitāti. Tajā piedalījās 728 tūkstoši cilvēku, kuru vidējais vecums ir 52 gadi. Secināts, ka vismaz septiņas dienas pēc trešās devas saņemšanas, salīdzinot ar tikai divām devām pirms pieciem mēnešiem, aizsardzība pret hospitalizāciju bija 93%; 92% pret smagu slimības gaitu un 81% – pret Covid-19 izraisītu nāvi.

“Šī jau nu īpaši nav nekāda riska grupa, jaunieši vispār nav. Bet Vācijā tieši nupat iznāca viens pamatīgs pētījums, tieši par šo vecuma grupu, (..) neviens nav nomiris vesels bērns no 5 līdz 12 gadi Vācijā.”

Taisnība, ka bērni nav Covid-19 riska grupa, taču nav arī tiesa, ka slimība viņus neskar. Piemēram, Latvijā tikai Bērnu slimnīcā no tās šogad ārstējušies aptuveni 300 bērni. Nav skaidrs, kāpēc runātājs saistībā ar Vāciju izceļ tikai veselus bērnus. Vācijā līdz šim kopumā no Covid-19 miris 21 bērns vecumā līdz deviņiem gadiem un 20 bērni un jaunieši vecumā no 10 līdz 19 gadiem.

“Amerikas tā VAERS sistēma, tur līdz novembra beigām kopumā ir bijis 200 mirušie vecumā no 5 līdz 14 gadiem. Risks iedzīvoties sirds slimībām ir daudz lielāks viņiem.”

Re:Check jau vairākkārt rakstījis, ka ASV Vakcīnu nevēlamo notikumu ziņošanas sistēma (VAERS) nav uzticams informācijas avots par blaknēm vai nāvēm pēc vakcinācijas. VAERS ir datubāze, kurā ziņot par vakcīnu blaknēm var ikviens. To bieži vien ļaunprātīgi izmanto antivakcīnu aktīvisti.

Datubāze kalpo kā agrīnās brīdināšanas sistēma, lai atklātu iespējamās ASV vakcīnu drošības problēmas, apkopojot informāciju par iespējamām blakusparādībām vai veselības problēmām, kas rodas pēc vakcinācijas. Ja caur šo programmu tiek identificēta kāda problēma, kas var būt saistīta ar vakcīnas drošību, zinātnieki var veikt pētījumus, lai noskaidrotu, vai tas var radīt reālu risku.

Nav arī pamatojuma, ka riski pēc vakcinācijas bērniem ir lielāki nekā ieguvumi. PVO norāda, ka pieejamie pētījumi apliecina pretējo – bērniem un jauniešiem Covid-19 un tā sekas ir lielāks risks nekā saslimšana ar miokardītu un perikardītu pēc vakcīnas.

Ārsts homeopāts Edgars Mednis video saka:

“Tur vēl var minēt neauglību – sievietēm 4-5 reizes biežāk nekā vīriešiem, kas nozīmē, ka faktiski notiek masveida meiteņu sterilizācija.”

Mīts, ka Covid-19 vakcīnas negatīvi ietekmē auglību, ir populārs vakcīnu un Covid-19 pandēmijas noliedzēju vidū. Taču apgalvojumam nav pamata. Daudz nopietnāks apdraudējums ir pati inficēšanās, ziņoja Healthline, Deutsche Welle un citi uzticami avoti. Klīnisko pētījumu laikā vairākām personām iestājās grūtniecība, kas liecina, ka vakcīnas neietekmē auglību, sacīja Dr. Hosē Majorga, Kalifornijas universitātes Īrvainas ģimenes veselības centra izpilddirektors.

Pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 35 tūkstoši mRNS Covid-19 vakcīnu saņēmušo grūtnieču, netika secināts, ka vakcīna jebkādā veidā ietekmētu vai kaitētu mazulim vai grūtniecei.

Speciālisti norāda, ka grūtniecēm un nesen dzemdējušām sievietēm ir paaugstināts risks saslimt ar Covid-19 izraisītām smagām slimībām, kā arī paaugstināts priekšlaicīgu dzemdību un citu komplikāciju risks. Joprojām nav pierādījumu, ka vakcīnas pret Covid-19 negatīvi ietekmētu auglību, savukārt pierādījumi par vakcīnu drošību grūtniecēm arvien pieaug.

Jāpiebilst, ka Latvijā līdz šim no Covid-19 mirušas trīs grūtnieces. Vairākas pārslimojušas smagi.

Mednis arī video piebalso sarunbiedram par masku it kā kaitīgumu:

“Nav jau noslēpums, maskas nepasargā no vīrusiem. (..) Lielās baktērijas neiet cauri, bet vīrusi brīvi staigā turp un atpakaļ.”

Tā nav taisnība, arī par to Re:Check iepriekš jau rakstīja. PVO norāda, ka maskas varētu kaitēt vien bērniem, kas nav sasnieguši piecu gadu vecumu, jo bērni šajā vecumā nav spējīgi lietot pareizi bez citu palīdzības. Tāds ir arī Apvienoto Nāciju Starptautiskā Bērnu fonda UNICEF atzinums. CDC savukārt norāda, ka maskas publiskās vietās vajadzētu nēsāt visiem, kas vecāki par diviem gadiem. Šo vecumu kā slieksni, līdz kuram masku nēsāšana var būt bīstama, norādījusi arī Japānas Pediatru Asociācija – tik maziem bērniem ir šaurāki elpceļi, kas varot radīt grūtības elpot.

Masku lietošana neapdraud ne bērnu, ne pieaugušo veselību un tām nav būtiskas ietekmes uz skābekļa un ogļskābās gāzes līmeni – to vairākkārt uzsvēruši ārsti un zinātnieki, to apliecina dažādi pētījumi. Taču maskas samazina vīrusa izplatību un pasargā gan nēsātāju, gan apkārtējos.

Vasiļevskis saka:

“Un ja jūs paskataties tos pašus mūsu SPKC datus, tur taču arī var redzēt, ka tagad puse uz pusi faktiski iet. Tad kāda jēga? Absolūti nekādas jēgas tam nav vispār, nekā to nevar pamatot, ja vien jūs saprotat to, kas ir īstais iemesls, un tas ir šis te digitālais sertifikāts.”

Tā nav taisnība. Lai gan arī vakcinētie slimo ar Covid-19, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistikas dati rāda, ka nevakcinētie ne tikai biežāk nonāk slimnīcās un mirst, bet arī biežāk inficējas.

Taču galvenais, no kā pasargā vakcinācija, ir smaga slimības gaita un nāve. Pfizer/BioNTech vakcīna Comirnaty ir pirmā Covid-19 vakcīna, kas saņēma pilnu apstiprinājumu no ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes (FDA). Trešās fāzes pētījuma rezultāti liecina, ka tā ir uz 91% efektīva pret simptomātisku slimības gaitu. Moderna ir apstiprināta ārkārtas lietošanai, un tā klīniskajos pētījumos uzrādīja 94% efektivitāti. Savukārt Johnson&Johnson ziņoja par 66% Janssen vakcīnas efektivitāti vidēji smagas vai smagas slimības profilaksē un 85% – smagas vai kritiskas slimības gaitas profilaksē.

Un turpina:

“Trīs mēnešu laikā pēc Pfizer injekcijas ir miruši 1223, tur ir, cik bija, 160 tūkstoši blakņu dažādu.”

Par to nesen rakstīja Re:Check. Apgalvojums balstās uz uzņēmuma Pfizer dokumentu – analīzi par saņemtajiem ziņojumiem par iespējamām blakusparādībām pēc Pfizer/BioNTech vakcīnas. Taču apgalvojumam nav nekāda pamata, jo ziņojumus par blaknēm var iesniegt ikviens, un dokumentā norādīts, ka šie ziņojumi nepierāda cēloņsakarību ar vakcināciju. Norādītie dati nāk no kompānijas Pfizer pārskata par iespējamām blakusparādībām, ziņojumi par kurām saņemti līdz 28.februārim. Līdzīgi kā VAERS, par kuru Re:Check rakstīja jau vairākkārt, arī Pfizer savā mājaslapā pieņem ziņojumus par nevēlamiem notikumiem pēc vakcinācijas, un šādu ziņojumu iesniegt var ikviens.

Video Mamikins saka, ka neviens prasības pieteikums tiesā no Latvijas iedzīvotājiem joprojām nav vinnēts. Tad juriste Agita Galiņa pauž:

“Jānorāda ir tas, par ko cilvēki ļoti bieži tiek maldināti. Medijos ko pasaka: tagad atteica pieciem tiesnešiem… Neko neatteica. Jūs taču nezinat, kāda veida pieteikumus iesniedz tiesā. Vai tas bija pieteikums par kāda noteikta punkta spēkā neesamību vai atcelšanu, vai tas bija lūgums par pagaidu aizsardzības noregulējumu, jūs taču nezinat. Bet ko mediji pateica – atteica. Neko neatteica, ir tikai viens negatīvs spriedums. Turklāt tiesvedība vēl nav beigusies, tā turpinās.”

Tiesa līdz šim noraidījusi divas sūdzības par pienākumu vakcinēties. Pieci tiesneši bija iesnieguši sūdzību par pienākumu vakcinēties pret Covid-19 Administratīvajā rajona tiesā, taču tiesa sūdzību noraidīja. Lietas tienese LTV skaidroja, ka nav iemeslu pienākumu vakcinēties neattiecināt arī uz tiesnešiem. Iepriekš tiesa jau noraidīja arī Labklājības ministrijas ierēdnes sūdzību, norādot, ka pienākums vakcinēties ir likumīgs un tam ir leģitīms mērķis. Spriedumus var izlasīt šeit un šeit.