Uģi Kuģi motivē sportot vīrieši, kuri vēderu dēļ vairs neredz paši savu mantību

"Man tēvs reiz teica, ka tas ir nožēlojami, ja vīrietim ir tāds vēders, ka viņš neredz pats savu mantību. Tā ir nolaidība, kas mani vienmēr motivē nenolaisties pašam. [..] Ar lielu vēderu ir grūti noliekties un aizsiet kurpes, jūties bišķi kā tāds invalīds. Tas vienkārši nozīmē to, ka esi slinks un atradis laimi ēdienā. Tas nevar būt pašmērķis dzīvē. Es nāku uz zāli, jo gribu būt laimīgs. Nu labi, īstenībā es eju uz turieni, lai atkoptos no slimības un trenēt iekšējos muskuļus. Tā ārējā bļaustīšanās un hanteļu cilāšana tomēr nebija priekš manis," sacīja Kuģis.

Viņš atklāja, ka "iekšējais Rokijs", kurš uz pleca nes baļķus un sacērt bluķi ar vienu sitienu, laika gaitā ir mainījies: "Man liekas, ka vīrišķība nav muskulis, bārda, spēks vai nauda. Vīrišķība ir atbildība. Tas arī būtu tas lielākais "muskulis", kas jātrenē.

Jāuzņemas atbildība par savu sievu, bērniem, vecākiem, tuvākajiem, valsti, savu rīcību. Tāpēc es tam "muskulim" tagad pievēršu lielāku uzmanību nekā tiem citiem."

Tāpat Uģis pauda viedokli par to, ka vienmēr jāaizstāv vājākie - viņa māju rajonā "Maskačkā" reizēm tiešām nākas palīdzēt ne tikai kādai tantiņai šķērsot ielu, bet arī jāaizstāv dāmas no krietni par daudz iedzērušiem kavalieriem.

Kuģis atzina, ka sava mūža laikā apzināti ir iesitis tikai trīs cilvēkiem. Tāpat viņš aicināja kautiņā nebūt varoņiem - ja nu gadījumā ir jācīnās ar kādu, kas ir lielāks un stiprāks, pretiniekam jāsit vai nu pa kaklu, vai kājstarpi.