1994. gada 12. februārī Norvēģijā bija divi notikumi, kas pāršalca visu pasauli. Viens no tiem bija Lillehammeres Ziemas Olimpisko spēļu atklāšanas diena. Ceremoniju ar valstu delegācijām tiešraidē vēroja arī Latvijas iedzīvotāji. Tomēr šīs svinīgās dienas aizsegā notika arī kāds noziegums - zagļiem izdevās ļoti vienkāršā veidā ielauzties muzejā un nozagt vienu no pasaulē slavenākajiem mākslas darbiem - norvēģu gleznotāja Edvarda Munka gleznu "Kliedziens". Stāstu paspilgtināja vairāki notikumi - cik viegli šo vēsturisko šedevru bija nozagt un cik amizanti beidzās meklēšanas operācija.
Gatavojoties 1994. gada olimpiskajām spēlēm, Norvēģijas Nacionālais muzejs pārcēla slaveno "Kliedzienu" (otro versiju) no tās ierastās atrašanās vietas uz pirmā stāva galeriju, lai ārvalstu viesiem un vietējiem varētu "uzskatāmāk" parādīt Norvēģijas kultūru. Eksperti pēc tam gan norādīja, ka tas ir ļoti nepārdomāts gājiens no muzeja vadības puses. Vairums uzskatīja, ka Nacionālā muzeja pirmais stāvs ir visgrūtāk aizsargājamais: pirmie stāvi ir "visblīvāk apdzīvoti", atrodas vistuvāk izejām, un to logi ir aizsniedzami. Tomēr muzeja vadība uzskatīja, ka tās videonovērošanas kameras un signalizācijas sistēma ir pietiekami labā līmenī, lai aizsargātu savas nacionālās vērtības. Viņi kļūdījās.
Munks (1863–1944), kas tiek uzskatīts par vienu no ekspresionisma aizsācējiem, ne vienu vien no saviem pazīstamākajiem darbiem gleznojis vairākās versijās.
1994. gada 12. februāris - olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas diena. Pulksten 6.30 no rīta muzejā atskan signalizācija. Signalizācija nekavējoties brīdina apsargu, kurš izsauca policiju. Lai gan policija pie muzeja ieradās jau pēc dažām minūtēm, tas izrādījās par vēlu. Novērošanas kameru ierakstos bija redzams, kā divi vīrieši uzkāpj pa kāpnēm, izsit galerijas logu, ar stiepļu knaiblēm nogriež "Kliedzienu", noņem un ar to aizbēg prom. Laupīšana ilga tikai 50 sekundes.