Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis

"Nozīmīgākais atklājums kopš Tutanhamona kapenēm." Arheologi Ēģiptē atrod 3000 gadus senu zudušo pilsētu

Raksta foto
Foto: Facebook/Dr. Zahi hawass

Arheologu komanda atradusi lielāko un senāko pilsētu, kāda jebkad Ēģiptē ir atklāta. Pētnieki lēsa, ka pilsēta varētu būt 3000 gadus sena, vēstī Lielbritānijas raidsabiedrība BBC.

Pilsēta, kuras nosaukums ir "Atēnas augšāmcelšanās", tika atklāta zem smiltīm Luksoras rietumu krastā, teikts komandas vadošā arheologa Zahi Havass paziņojumā.

Tā datēta ar faraona Amenhotepa III valdīšanas laiku, kurš valdīja Ēģiptē no 1391. līdz 1353. gadam pirms mūsu ēras, teikts paziņojumā.

"Pilsēta bija lielākā administratīvā un rūpnieciskā apmetne Ēģiptes impērijas laikā," norādīja Havass.

Arheologi ir atraduši "pilsētas ieliņas, ko papildina māju atliekas" ar neskartām sienām līdz trīs metru augstumam un "telpām, kas piepildītas ar ikdienas dzīves rīkiem, kas šķietami atstāti tur, it kā iedzīvotāji pilsētu būtu pametuši vakar". Piemēram, gredzeni, krāsaini keramikas trauki, veidnes amuletu veidošanai, tvertnes gaļas pārvadāšanai un vērpšanas, aušanas un stikla darināšanas instrumenti.

Arheologu komanda atrada arī lielu maizes ceptuvi, "komplektā ar krāsnīm un keramikas traukiem maizes glabāšanai". Trauku izmēri liecinot, ka tos izmantoja, lai pabarotu "ļoti lielu skaitu darbinieku un iedzīvotāju".

Citi atklājumi "zudušajā pilsētā" ir cilvēka skelets, kas apglabāts ar gar sāniem nolaistām rokām un ar virvi sasietiem ceļgaliem.

"Šī skeleta atrašanās vieta un novietojums ir diezgan dīvains, un pašlaik notiek pastiprināti pētījumi," teikts paziņojumā, kurā to raksturo kā "ievērojamu apbedījumu".

"Šīs zudušās pilsētas atklāšana ir otrs nozīmīgākais arheoloģiskais atklājums kopš Tutanhamona kapenēm," paziņojumā sacīja profesore no Džonsa Hopkinsa universitātes Betsija Braiena.

Komanda atrada arī uzrakstu, kas datēts ar 1337. gadu pirms mūsu ēras, un tas apstiprina, ka pilsēta bija aktīva Amenhotepa III dēla Ehnatona valdīšanas laikā.

Vēsturnieki uzskata, ka pilsēta tika pamesta un iedzīvotāji pārcēlās uz Amarnu, aptuveni 400 kilometrus uz ziemeļiem, taču pārcelšanās iemesli joprojām nav zināmi, teikts paziņojumā.

"Zudušās pilsētas atklāšana ļaus mums ne tikai ieskatīties seno ēģiptiešu dzīvē tajā laikā, kad impērija atradās labklājības zenītā, bet arī

palīdzēs mums atklāt vienu no vēstures vislielākajām mīklām: kāpēc Ehnatons un Nofretete izlēma pārcelties uz Amarnu?" piebilda Braiena.

Arheoloģiskie darbi, kas sākās 2020. gada septembrī, ir atklājuši lielāko daļu pilsētas dienvidu daļas. Tomēr ziemeļu reģions joprojām ir jāatrok.

Turpat tika atklāti arī atklāti lieli kapi un kapenes, līdzīgi kā faraonu ielejā, taču tie vēl nav izpētīti.

"Tikai turpmāki teritorijas izrakumi atklās to, kas patiesībā notika pirms 3500 gadiem," teikts paziņojumā.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu