Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis

Zinātnieki atrod 20 miljonus gadu vecu milzu tārpu no taviem ļaunākajiem murgiem

Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Francesco_Ricciardi/Shutterstock.com

"Milzu tārpi, kas nogaida pazemē, līdz tie kļūst izsalkuši un izdīgst no zemes, satverot savu laupījumu, ar spēcīga žokļa palīdzību. Ievelkot savu medījumu irstošajā zemē dzīvu," šie nav citāti no kāda fantastikas romāna, bet gan no pētījuma, kas 21. janvārī, tika publicēts zinātniskajā žurnālā "Scientific Reports".

Taivānas Nacionālās universitātes zinātnieki uzskata, ka savulaik aptuveni divus metrus garā bedre bija tārpiem līdzīga plēsēja mītnes, kas būtu peldējusi no jūras dibena, lai medītu jūras radības un vilktu viņus dzīvus līdz savai guļvietai.

Taivānas ziemeļaustrumos pētnieki jūras ģeologa Ludviga Lēvermarka vadībā, izmantojot arheoloģiskos izrakumus, rekonstruējuši lielus L formas urbumus, kuru vecums ir sasniedzis 23 miljonus gadu.

Izmantojot 319 paraugus, eksperti rekonstruēja fosiliju.

Urbuma dziļums bija aptuveni divi metri, bet diametrs divi līdz trīs centimetri. Lēvermarks pieļauj, ka tārps izmēros bijis līdzīgs urbuma parametriem.

"Tievās un gludās līnijas gar urbuma sienām liek noprast, ka lielāko daļu laika tārps pavadīja savā miteklī," sacīja ģeologs.

"Mēs savācām visus paraugus, kurus varējām atrast konkrētajā teritorijā. Veicām garuma, diametra un nospiedumu mērījumus. Pēc tam konkrētus paraugus nogādājām laboratorijā un veicām analīzi," norādīja Lēvermarks.

Vairumā gadījumu pētniekiem izdevās aplūkot vien daļu fosilijas, jo tā bijusi milzīga. Dažos paraugos izdevās gandrīz aplūkot pilnu fosiliju.

Saliekot fosilijas kopā, pētniekiem izdevās izveidot aptuveno plēsoņas attēlu. Kā izrādījās, plēsoņa varot izaugt līdz pat trim metriem.

Atklājies, ka tārpus klājis spalvai līdzīgs apmatojums. Tas palīdzēja tārpam maskēties, lai labāk notvertu medījumu.

"Kad medījums pietuvojās tārpam, tas burtiski izšāvās laukā no sava slēpņa. Tālāk tas sagrāba medījumu un ievilka to slēpnī," vēstīts "Scientific Reports" ziņojumā.

Tas zinātniekiem radījis jaunus pierādījumus par to, ka paleo-ekosistēma ir daudzveidīgākā, nekā to sākotnēji norādīja fosilija.

Lēvermarks cer vairāk uzzināt par šiem jūras tārpiem, jo pastāv iespēja, ka to pēcteči joprojām ir sastopami uz Zemes.

"Es vēlētos noskaidrot, kāpēc fosilija ir saistīta vien ar dažiem zemes slāņiem, lai gan līdzīga vide šajā reģionā pastāvējusi jau vairākus miljonus gadu," norādīja ģeologs.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu