Covid-19 ⟩ Latvijā krities ar dzīves kvalitāti apmierināto cilvēku skaits

Pētījumā respondenti tika aicināti novērtēt savas dzīves kvalitāti pirms pandēmijas un pēc tās. Dati rāda, ka pirms pandēmijas Latvijā ļoti vai diezgan apmierināti ar savu dzīves kvalitāti bija 73% iedzīvotāju, kamēr šobrīd tie ir 60%. Igaunijā vērojams nedaudz mazāks kritums attiecīgi no 73% uz 65%, bet Lietuvā - no 71% uz 61%.

Pētījuma autori norāda, ka Latvijas rādītāji šajā ziņā ir salīdzināmi ar Rietumvalstu dzīves kvalitātes pašnovērtējumu, piemēram, Vācijā dzīves kvalitātes vērtējums pandēmijas iespaidā krities no 71% līdz 58%, Francijā - no 65% līdz 53%. Lielbritānijā un ASV dzīves kvalitātes vērtējums pirms un pēc pandēmijas ir krities vairāk - par attiecīgi 17 un 16 procentpunktiem. Japānā tas ir īpaši slikts - pirms pandēmijas ļoti vai diezgan apmierināti ar dzīves kvalitāti bija 41% iedzīvotāju, bet pēc pandēmijas iestāšanās - vairs tikai 22%.

"EY" partneris Nauris Kļava komentē, ka 13 procentpunktu dzīves kvalitātes vērtējuma kritums Latvijā, visdrīzāk, ir jāskata kā pozitīvs rezultāts, ņemot vērā pandēmijas vērienu, ilgumu un dziļumu.

"Tas parāda, ka valdības, uzņēmēju un pašu cilvēku krīzes vadības centienu kopums ilgākā termiņā ir strādājis pietiekami labi, neskatoties uz to, ka īstermiņā publiskajā telpā esam novērojuši daudz diskusiju un arī pārmetumu dažādiem valsts pārvaldes un ekonomikas dalībniekiem," komentē Kļava.

Redzams, ka situācija Latvijā nav unikāla un dzīves kvalitātes vērtējums pandēmijas iespaidā ir salīdzināms ar citām Eiropas valstīm.

Tāpat viņš atzīmē, ka aptaujā 67% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka ir optimistiski par savas un ģimenes nākotni, lai arī par pasaules nākotni kopumā optimistiski ir tikai 30% Latvijas iedzīvotāju.

"Tas norāda, ka sadzīves un ekonomiskā situācija, kā arī noskaņojums Latvijā vismaz vairākumam cilvēku joprojām ir pozitīvi, kas rada labu augsni mājsaimniecību patēriņa, kreditēšanas un ieguldījumu izaugsmei,"

uzskata Kļava.

"EY" pētījumā ir apskatīti dažādi tēmu bloki - dzīves kvalitāte, cilvēku vērtības, Covid-19 ietekme, valsts un pašvaldību pakalpojumu izmantošana, tiešsaistes, tehnoloģiju un datu izmantošana un ietekme, uzticēšanās valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī darba attiecības.

Latvijā un citās Baltijas valstīs pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu uzņēmumu "Norstat" pēc starptautiskā izpētes centra "Ipsos MORI" metodoloģijas. Latvijā aptaujāti 1060 respondenti.