Brektes skandalozais murālis

Akas ielā 10, Rīgā, kopš 9. augusta tika uzsākts darbs pie murāļa jeb ielas sienu gleznojuma "Veltījums Džemmai Skulmei", kuru organizē fonds "Mākslai vajag telpu".

Siena, kas atrodas Akas ielā 10, ir Rīgas 40. vidusskolas izglītības programmas īstenošanas vietai piederīga, un tā izvēlēta apzināti, akcentējot mākslas izpratnes veidošanu jau no mazām dienām, laikmetīgā veidā mudinot bērnus iepazīties ar vizuālās mākslas mantojumu un spēcīgām latviešu personībām, tādām kā Skulme un Brekte.

Fonds "Mākslai vajag telpu" jau iepriekš ir veidojis projektus, kurā tikuši akcentēti 20. gadsimta otrās puses vizuālās mākslas pārstāvji, taču viņu personības un daiļradi interpretēt vienmēr aicināti bijuši tieši mūsdienu mākslinieki. Sienas gleznojums "Veltījums Džemmai Skulmei" ir projekts, kurā tiek realizēts "tilts" starp divu paaudžu māksliniekiem, kuru mākslinieciskajā praksē ir naivisma stilā gleznoti vai zīmēti modeļi, uzsverot abu nepārprotami spēcīgo tēlu sistēmu radīšanas talantu.

Iedvesmojoties no mākslinieces Džemmas Skulmes vēlīnā posma mākslas darbiem naivisma garā, veltījumu viņai veidojis Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs, mākslinieks un provokators Kristians Brekte, taču uz sienas šo skici pārnesuši mākslinieki Miķelis Mūrnieks un "Kiwie".

"Es izvēlējos Džemmas zīmējumus, kas izskatās pēc bērnu skricelējumiem. Ar šiem zīmējumiem ceru pamudināt cilvēkus atcerēties, kā tas bija – būt bērnam un ķēpāties, zīmēt neesošus radījumus uz pierakstu klažu malām," skaidro Brekte.

Šis projekts izmaksājis vairāk nekā 10 tūkstošus eiro. Izmaksās ietilpst ne vien autora un realizētāju honorāri, bet arī materiāli, pacēlāja izmaksas un citi izdevumi.

To, ka māksliniekam ar Skulmi esot īpašs kontakts pat tagad, kad viņa jau divus gadus ir aizsaulē, Brekte atzina sarunā ar PDz: "Esmu runājis ar viņas garu un daru to joprojām. Kad pabeidzām darbu, spīdēja saule un nolija mazliet lietus. Domāju, tās bija viņas prieka asaras," pauž mākslinieks.

"Man ir žēl, ka mūsu sabiedrībā nav demokrātijas, es nejūtu solidaritāti, nav arī reliģiskās tolerances un kopumā cieņas pret individualitāti. Problēma ir tajā, ka cilvēki neiedziļinās saturā, bet uzreiz kliedz. Es saku nē lētām, seklām vērtībām," saka Brekte un piebilst: lielai daļai sabiedrības neesot izpratnes par mākslas būtību, tādēļ cilvēkus vajadzētu vairāk izglītot.

Oktobrī pie Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) sadedzināts plakāts, kurā tika pausts atbalsts māksliniekam Kristianam Brektem.

LMA prorektore Antra Priede informēja, ka plakāts visticamāk, sadedzināts naktī uz 3. oktobri. Uz plakāta bija teksts "Kristians Brekte ir Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors" un mākslinieka darba "Lietuvēns" attēls.