Aizvadītajās brīvdienās raidījums "Nekā personīga" publicēja sižetu, kurā izskanēja informācija, ka Valsts kanceleja pēc mediju intereses izdzēsusi ierakstu no 18. oktobra Krīzes vadības padomes sēdes, kurā tika lemts par "lokdauna" ieviešanu. Ziņu medijs "Apollo.lv" sazinājās ar politologu Juri Rozenvaldu un Valsts kanceleju, kuri komentēja notikušo situāciju.
Rozenvalds ziņu medijam "Apollo.lv" norāda, ka šādām lietām jābūt publiski pieejamām. "Es neredzu pamatu tam, kāpēc šī informācija nevar būt pieejama, jo šis jautājums tomēr skar visu sabiedrību. Ir attiecīgas procedūras, kuras nosaka, kuri materiāli ir ierobežotas pieejamības, bet šajā gadījumā tā tam nevajadzētu būt. Līdz ar to šāds lēmums man šķiet nepieņemams. Šajā jautājumā es tomēr gaidītu lielāku atklātību."
Kā šāds lēmums ietekmē demokrātiju Latvijā?
Rozenvalds uzskata, ka šajā gadījumā premjers domājis kā nevis demokrātiskas valsts vadītājs, bet drīzāk kā viens no koalīcijas partiju līderiem.
"Tas nav gluži viens un tas pats. Viņš domā par to, kā koalīcija izskatīsies nākamajās vēlēšanās.
Domāju, ka tas ir būtiski un šajā ziņā koalīcijas partneri nevēlas savā starpā domstarpības, kas ik pa brīdim uzvirmo šajās sēdēs. Viņi nevēlas tās rādīt atklāti, padarīt tās pieejamas sabiedrībai," skaidro politologs.
Viņš min, ka šādas situācijas noteikti nevairo valdības autoritāti. "Manuprāt, tas ir viens no galvenajiem apsvērumiem - nenest šos strīdus laukā no šaura cilvēku loka, kuri piedalās sēdēs. Tā rezultātā viņi vienkārši informē sabiedrību par pieņemtajiem lēmumiem."