Diskusija ⟩ Var mamma? Var arī tētis! Jeb kā audzināsim bērnus no 2022. gada augusta (15)

Stigma: mamma kā galvenais bērna aprūpētājs

Uzskati par to, ka rūpes par bērnu primāri jāuzņemas mammai, joprojām ir ļoti spēcīgi iesakņojušies sabiedrībā. Tā, piemēram, 2020. gadā Latvijā 82% gadījumu sievietes uzņēmās sava bērna aprūpēšanu un saņēma vecāku pabalstu. Skatoties uz dinamiku piecu gadu laikā, vecāku pabalsta saņēmēju proporcija nav mainījusies.

Savukārt 2018. gada Eurobarometra aptaujas dati rāda, ka 31% tēvu nav domājuši vai plānojuši izmantot tēva (paternitātes) atvaļinājumu. Tas ir par 5% zemāks rādītājs nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs, taču to, ka viņiem ir šādas tiesības, 9% tēvu pat neesot zinājuši.

Vēl skaudrāka situācija vērojama šķirtajās ģimenēs – tikai katrā otrajā šķirtajā ģimenē tēvi tiek iesaistīti bērna aprūpē, un tikai katrs desmitais tēvs uzņemas tikpat daudz rūpju par bērniem, kā to dara mamma.

Biedrības "Tēvi" valdes loceklis Gatis Smidrovskis kā galvenos iemeslus, kādēļ tēvi neiesaistās bērna aprūpē, min sabiedrībā valdošos stereotipus un bailes par to, cik labi viņi spēs parūpēties par bērnu, kā arī finansiālos aspektus, jo bieži vien tieši vīrieši pelna vairāk nekā sievietes.

Tas tiek ņemts vērā, attīstot Latvijas praksi direktīvas ieviešanai - tiek veidotas pieejas dažādiem ģimeņu un nodarbinātības modeļiem un izvērtēta to potenciālā ietekme.

Viena no spilgtākajām iniciatīvām, kas līdz šim popularizējusi tēvu iesaisti bērnu audzināšanā, ir organizācijas "Mammām un tētiem" rīkotā Tēva diena, kas Latvijā tiek atzīmēta jau 12 gadus. Kā atceras organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, jau pirmajā Tēva dienas gājienā piedalījās aptuveni divi tūkstoši dalībnieku, un nākamajos gados dalībnieku skaits ir palielinājies līdz pat vairāk nekā 10 tūkstošiem dalībnieku. Tas liecina, ka sabiedrībā ir interese un atbalsts šāda veida iniciatīvām.

"Tēva dienas gājiens un festivāls ir labākā vieta, kur redzēt piemērus tam, kā tēvi iesaistās ģimenes dzīvē, un to, cik tēvi ir gandarīti par to, ka viņi ir tēvi.

Raugoties uz šīm ģimenēm un pēc personīgās pieredzes varu teikt, ka ģimenes un tēvi Latvijā ir gatavi šādām pārmaiņām, un šis ir īstais brīdis tām," stāsta Inga Akmentiņa-Smildziņa.

To pašu atzīst arī biedrības "Tēvi" pārstāvis: "Man nepatīk teiciens "vienkārši pieskatu bērnu". Nē, es audzinu savu bērnu. Vīrieši, kas ir devušies bērna kopšanas atvaļinājumā, atzīst, ka tā ir viena no grūtākajām, bet arī labākajām lietām, ko viņi ir izdarījuši savā dzīvē. Tiem tēviem, kas izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, mainās vērtības, finansiālais aspekts vairs nešķiet tik nozīmīgs. Laiks, ko viņi pavada ar ģimeni, ir daudz, daudz vērtīgāks."

Pētījumi apstiprina, ka izmaiņas sabiedrības attieksmē un uzskatos notiek lēnām. Ir nepieciešama paaudžu nomaiņa, lai mainītos kā attieksme, tā arī rīcība. To atzīst arī klīniskā psiholoģe Kristīne Balode un ārsts-rezidents psihoterapijā Dāvis Edgars Liepa, norādot, ka no tā būs vairāki potenciāli ieguvumi.

Izmaiņas sabiedrības attieksmē un uzskatos sekmēs sieviešu diskriminācijas mazināšanos, tēvu aktīvāku iesaistīšanos bērnu audzināšanā un ģimenes dzīvē, kā arī veicinās savstarpēju cieņu un vienlīdzīgu pienākumu sadali vecāku starpā. Tas radīs drošāku vidi bērnam un uzlabos attiecības starp abiem partneriem.

Diskusija: Kā aktīvāk iesaistīt tēvus mazuļa aprūpē jau pirmajā dzīves gadā?

Diskusiju ciklu finansē Eiropas Savienības programma "Tiesības, vienlīdzība un pilsonība" (2014–2020) projekta Nr. 881676-B4A "Līdzsvars visiem (B4A)" ietvaros.