"Preiļu dzeltenā" sērga. Kā notika cīņa pret nāvējošo masveida saindēšanos ar alkoholu? (3)

2006. gada rudens - sākums vēl neredzētam pacientu pieplūdumam no Preiļu apkārtnes

2006. gada 10. oktobrī Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēki (GS) kopā ar Katastrofu medicīnas centra ārstiem ar helikopteru MI-17 no Preiļu slimnīcas uz "Gaiļezera" slimnīcu Rīgā nogādājuši četrus slimniekus. Pacientiem konstatēti smagi aknu bojājumi.

Preiļu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Urtāns pastāstīja, ka jau divas reizes slimnīcā bijuši Katastrofu medicīnas centra speciālisti, kuri transportējuši pacientus tālākai ārstēšanai Rīgas ārstniecības iestādēs. Turklāt vēl piecus pacientus paredzēts nogādāt Daugavpils ārstniecības iestādēs. Urtāns situāciju vērtēja kā ļoti nopietnu. Līdz 10. oktobrim slimnīcā bija nonākuši 22 cilvēki, kuriem konstatēti smagi aknu bojājumi. 

Slimnīcas valdes priekšsēdētājs norādīja, ka slimnīcā nonākušie pacienti alkoholu lietojuši pirms kāda laika, un tā graujošais iespaids uz veselību kļuvis jūtams tikai vēlāk. Pārsvarā saslimušie bija vīrieši.

Preiļu slimnīcas mediķi iepriekš pauduši aizdomas par vairāku Preiļu pilsētas un rajona iedzīvotāju saindēšanos ar nelegālo alkoholu. Mediķi par to informēja arī Preiļu rajona policijas pārvaldi, pašvaldības, Pārtikas un veterināro dienestu, Vides veselības centru. Saistībā ar notiekošo Preiļu rajona policijas pārvalde sāka kriminālprocesu. Mediķi atzina, ka pēdējo gadu laikā šāds pacientu pieplūdums ar aknu bojājumiem nebija novērots.

No kā sastāvēja "Preiļu dzeltenais"?

Ekspertīžu rezultāti liecināja, ka Preiļu nekvalitatīvās alkoholiskās dziras sastāvā bijis spirts, kam piejaukts dezinfekcijas šķidrums un mēbeļu tīrīšanas līdzeklis, atklāja Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Arvīds Marhels.

Viņš sacīja, ka Preiļos konfiscētais nelegālais alkohols esot tas pats, ar ko masveidā saindējušies cilvēki Krievijā. Analīžu rezultāti no Krievijas liecina, ka tur cilvēki saindējušies ar identisku "kokteili".

Kas notika, kad "dzeltenā dzira" tika iedzerta?

"Epidēmijas epicentrā" Preiļu slimnīcā atradās vairāk desmiti pacientu, kuriem veselības stāvoklis bija vērtējams kā ļoti smags — visiem pacientiem konstatēti aknu bojājumi. Pacienti iestājās slimnīcā ļoti smagā stāvoklī ar acīm redzamām slimības pazīmēm — ādas krāsa ir izteikti dzeltena.

Kā skaidroja mediķi, izteikti dzeltenīgo ādas krāsu rada asinīs izplūdušais bilirubīns. Tā kā pacientiem ir traucēta normāla aknu darbība, žults un žults pigmenti (bilirubīns), kas rodas aknās, nenonāk zarnās, kā tam normāli būtu jābūt, bet gan nokļūst asinīs, tādējādi radot dzeltenu ādas krāsu.

Tiek bloķēta nieru darbība, traucēta sirdsdarbība, bojājumi var skart nervu sistēmu un smadzenes.

Pirmais pacients slimnīcā iestājās 2006. gada 6. septembrī, un kopš tā laika pacientu skaits tikai turpināja pieaugt. Vairākus kritiskā stāvoklī esošus pacientus uz Rīgu pārveda Katastrofu medicīnas centra darbinieki, bet vēl vairāk nekā piecus — nosūtīja uz Daugavpils slimnīcu, jo pēc mediķu vērtējuma slimniekiem bija nepieciešama nieru transplantācija. 

Jaunākais no cietušajiem bija kāds 29 gadus vecs vīrietis. Savukārt vecākais pacients bijis 80 gadus vecais Pēteris, kurš 15. oktobrī saindēšanās dēļ nomira. Izrādās, Pēteris ar alkoholu saindējies ciemos. Viņš viesojies pie kaimiņiem, kur acīmredzot ticis cienāts ar grādīgajiem dzērieniem. Četras dienas pēc viesošanās Pētera āda kļuvusi dzeltena, un viņš nogādāts slimnīcā, kur vēlāk nomiris.

Tiesu medicīnas eksperta slēdzienā teikts, ka vīrietim bijusi izteikta visu orgānu dzelte un tik lieli aknu bojājumi, ka grūti noticēt, ka pacients varējis tik ilgi izdzīvot.

Cietušie bija no Preiļu pilsētas, kā arī no Rušonas, Aglonas, Vārkavas, Pelēču, Galēnu un citiem pagastiem. Slimnīcā toreiz nonāca pat divi pacienti no Aglonas pagastā esošā Salenieku pansionāta.

Sekas ir jūtamas visu atlikušo mūžu

Tika ziņots, ka daudzi pacienti bija pārliecināti, ka viņus "izskalos" un viss atkal būs kārtībā, taču realitāte bija pilnīgi citādāka - ārstēšana ilgst trīs līdz sešus mēnešus, taču slimības sekas pacienti jutīs visu atlikušo mūžu. Izdzīvojušajiem jārēķinās ar faktu, ka aknu audi neatjaunojas, veidojas rētaudi un aknu ciroze. Cilvēki atlikušo mūžu dzīvos ar pazeminātu imunitāti.

Situāciju vēl neapskaužamāku padarīja tā brīža valsts veselības aprūpes sistēmas stāvoklis 2006. gadā.

"Ārstēšana prasa milzu līdzekļus un šāda ārkārtas situācija slimnīcas budžetā nav ieplānota. Pirmās trīs dienas aktīvā kursa ārstēšana (tikai zāles) vienam pacientam izmaksā 100 latu.

Turpmākajā atlabšanas procesā par zālēm vienam pacientam jātērē seši lati dienā. Klāt šīm summām jārēķina vēl ēdināšana un uzturēšanās maksa. Turklāt pirmo mēnesi pacients pavada, pieslēgts pie sistēmas, viņa pašsajūta, visticamāk, ir briesmīga — slikta dūša, miegainība, apātiskums, palēnināta uztvere," medijiem skaidroja speciālisti.

Mediķi medijiem gan minēja kādu paradoksu saslimušo vidū — slimnīcai naudas nav, bet "krutkai" vienmēr atrodas.

Šī iemesla dēļ cieta slimnīcas finansiālais stāvoklis, līdz ar to parastajiem slimniekiem nav iespējams nodrošināt tik labus apstākļus, kā vajadzētu.

Vēl viens paradokss — apmēram trešā daļa nodzērušos cilvēku nomira, radinieki, draugi, paziņas par miršanas gadījumiem zināja, tomēr pat viņu vidū netrūka tādu, kas turpināja lietot alkoholu.

Pirmā saslimušā stāsts

Tobrīd 64 gadus vecais Vasilijs bija pirmais no Preiļu rajona iedzīvotājiem, kurš rudenī slimnīcā nonāca pēc saindēšanās ar "krutku". Preiļu slimnīcā viņš ārstējās kopš 16. septembra, īsi pirms tam Jaunaglonā no kādas kundzes par latu nopircis puslitru "krutkas" un kopā ar draugiem to izdzēris.

"Pie mums ir tā: saskaldām malku — iedzeram, uzaram dārzu — iedzeram. Todien pie manis bija atbraukuši draugi no Daugavpils. Viņiem bija līdzi pašiem savi dzērieni, bet tie beidzās. Tad skrēju pie "babkas" uz "točku". Viņa pati jau nedzer, tā ka nezina, ko mums pārdod. "Babka" "krutku" ņem no pārpircējiem Preiļos, tie arī laikam to indi mums piesvieda," guļot slimnīcas gultā, 2006. gada novembrī stāsta Vasilijs.

Vasilija saindēšanos pirmie pamanījuši kaimiņi.

"Šie man pēc pāris dienām saka — tu taču esi viss dzeltens, brauc ātri uz slimnīcu! Nu neko, es izsaucu ātro palīdzību un arī braucu.

Iesākumā nācās pagulēt reanimācijā, tagad gan vairāk nekas nesāp, vienīgi tas dzeltenums. Bet ārsti jau teica, ka aknas ir neatgriezeniski bojātas, tā ka būšu invalīds uz visu mūžu. Tagad vairs dzert nedrīkstu. Vēl viena pudele man būtu pēdējā dzīvē." tolaik stāstīja Vasilijs.

Dzīve pēc traģēdijas

Precīzs mirušo skaits no toksiskās dziras oficiāli nav zināms, taču Preiļu slimnīcas narkologs, ģimenes ārsts Jānis Anspoks 2013. gadā medijiem pauda, ka Preiļu apkārtnē nomira "vairāk par pusi" saindēto, kas būtu aptuveni 50-60 cilvēki. Viņš norāda, ka viņa ģimenes ārsta praksē vien no astoņiem saindētajiem pacientiem dzīvi palika tikai divi cilvēki.

Traģiskie Preiļu saindēšanās gadījumi kalpojuši kā precedents, pēc kura nelegālā alkohola tirdzniecības apkarošana tika izvirzīta par valsts policijas prioritāti un pat tika mainīta likumdošana.

Par 2006.gadā veikto noziegumu Preiļos tika uzsākts kriminālprocess pret 21 personu, kas tika nosūtīts izskatīšanai Augstākās tiesas senātā. Pirmajās instancēs vairāki apsūdzētie tika attaisnoti, pārējiem tika piespriesti nosacīti cietumsodi. Divas apsūdzētās personas līdz 2013. gadam jau bija mirušas.