Par nepatiesām ziņām deklarācijā notiesātā Koļegova tikusi pie vecākās ekspertes amata Valsts meža dienestā (5)

Koļegovu šim amatam esot izraudzījusies VMD ģenerāldirektore Aina Stašāne, kuru pašu savukārt amatā bez konkursa esot iecēlis zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA). Stašānei nav izglītības mežzinātnē, bet viņa ir juriste un iepriekš strādājusi VVD, kas ir padotības iestāde Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kuru iepriekš vadīja Gerhards. Raidījums vēstīja, ka tieši pirms Stašānes iecelšanas par VMD vadītāju Gerhards no viņas amata apraksta esot izņēmis prasību pēc piecu gadu pieredzes mežsaimniecībā.

Stašāne vēlāk darbā pieņēmusi savu kādreizējo priekšnieci VVD Koļegovu. Stašāne apgalvo, ka tas bijis saskaņots ar ministru. Viņa nesaskata problēmu faktā, ka pret Koļegovu ierosināta krimināllieta un tobrīd jau divas tiesas instances atzinušas viņu par vainīgu melošanā valstij par saviem ienākumiem. "Es viņu izraudzījos, vērtējot viņas kompetenci un līdzšinējos darbu. Inga būtu vislabākais kandidāts," raidījumam apgalvoja Stašāne.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs norāda, ka Stašāne, pieņemot darbā Koļegovu, nav nonākusi interešu konfliktā un tādējādi likums nav pārkāpts.

Tikmēr Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs uzsver, ka šādi gadījumi no ētiskā aspekta ir vērtējami negatīvi, tie grauj valsts iestāžu reputāciju sabiedrības acīs un mazina uzticēšanos. "Ja šādus gadījums nenocērt saknē, tad tie riski visatļautībai (pāriet uz) citām ministrijām, redz kā, ja viņi to var darīt, tad arī es to varu darīt," situāciju vispārīgi komentē Grafs.

"Tā nav tikai vienas valsts iestādes reputācija. Bieži cilvēki vērtē konkrētu iestādi, bet tas grauj visas valsts pārvaldes tēlu, jo rada priekšstatu, ka tikai tādā veidā lietas notiek, kas nebūt tā nav. Tā būtu Zemkopības ministrija, kurai būtu jāskatās, kā visās (padotības) iestādēs notiek šī personāla atlase, principi, un kādu mēs to ētikas latiņu nodefinējam," raidījumam sacīja eksperts.

Kā ziņots, Augstākās tiesas Krimināllietu departaments novembrī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Koļegova atzīta par vainīgu trijos noziedzīgos nodarījumos par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu lielā apmērā un sodīta ar naudas sodu 4300 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja tiesā. Šis spriedums vairs nav pārsūdzams.

Koļegova apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētā valsts amatpersona, iesniedzot valsts amatpersonu deklarācijas 2013., 2014. un 2015.gadā, nenorādīja ziņas par lietošanā esošo nekustamo īpašumu, par attiecīgā pārskata periodā veiktiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī informāciju par citiem faktiem, kas attiecas uz personas mantisko stāvokli.

Tāpat amatpersona deklarācijā par 2013.gadu nenorādīja noslēgtos darījumus lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro. Savukārt amatpersonas deklarācijā par 2014.gadu un 2015.gadu persona norādīja nepatiesas ziņas par noslēgtajiem darījumiem lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 600 000 eiro, uzskata prokuratūra.