Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

"Nekā personīga": Valsts kanceleja pēc mediju intereses izdzēsusi ierakstu no svarīgas sēdes pirms "lokdauna" (12)

Ministru kabineta klātienes sēde. Foto: Valsts kanceleja

Valdības ministri šoruden pieņēma divus izšķirīgus lēmumus pandēmijas apkarošanā. Pirmajā viņi nolēma lokdaunu neieviest, neskatoties uz speciālistu aicinājumiem. "Nekā personīga" par šīs sēdes saturu stāstīja pirms mēneša. Otrajā reizē, 18. oktobrī, ministri tomēr izšķīrās par komandantstundu un citiem stingriem ierobežojumiem. Raidījums lūdza iespēju noklausīties arī šo ierakstu, kas nav ar likumu kā īpaši aizsargāta. Valsts kanceleja apgalvoja, ka sēdi nav ierakstījusi. Raidījumam izdevies iegūt pierādījumus, ka šāds ieraksts tapa.

Krīzes vadības padome ir koordinējoša institūcija, kam saskaņoti jātiek galā ar problēmām. Tajā darbojas ministri un to vada premjers, tādēļ pagājušā gada rudenī Ministru prezidents to apvienoja ar valdības sēdēm. Covid-19 jautājumu lemšana līdz pat šī gada pavasarim notika aiz slēgtām durvīm, taču sēdes vienmēr tika ierakstītas. Tāpēc žurnālisti varēja tikt pie ierakstiem un noskaidrot, cik daudz Ministru kabinets bija informēts par vakcīnu iepirkumiem un kā Latvija izvēlējās nepirkt visas tai pieejamās potes. "Re:Baltica" pagājušajā ziemā noklausījās slēgto sēžu ierakstus un publicēja to fragmentus.

"Pirmais kritērijs ir sabiedriskais labums, sabiedriskā nozīmība, jo ne jau kāds no mums aiz plikas ziņkārības iet garo ceļu, prasot dokumentus, ierakstus un visu pārējo, lai vienkārši paskatītos, ko ministri runā.

Mūsu gadījumā runa bija par vakcīnu iepirkumu, bez šīs informācijas neviens nevarētu iegūt pilnu ainu par to, kā un kur notika visas kļūdas vakcīnu iepirkumā, līdz ar to sabiedriskais nozīmīgums ir absolūti skaidrs,"

saka Sanita Jemberga, “Re:Baltica” redaktore.

Žurnālisti un sabiedrība kritizēja valdību par lēmumu pieņemšanu aiz slēgtām durvīm un nesaprotamu motivāciju. Covid-19 jautājumus ministri formāli sāka izskatīt atklāti, bet īstās diskusijas pārcēlās uz slēgtiem formātiem – partiju sadarbības sanāksmi un šoruden arī uz Krīzes vadības padomi.

Tam arguments - politiķiem vajag aiz slēgtām durvīm izdiskutēt un izstrīdēties. Taču rezultātā Ministru kabineta lēmumi ir necaurspīdīgi un, kamēr vieni valdības locekļi apgalvo, ka par visu vienojušies, citi lēmumus kritizē.

Oktobra sākumā Krīzes vadības padome kavējās pieņemt lēmumu par lokdaunu. No zinātniskiem modeļiem bija skaidrs, ka tas maksās vairāku tūkstošu cilvēku dzīvības. Lai saprastu politiķu motivāciju, "Nekā personīga" no Valsts kancelejas pieprasīja 5. un 7. oktobra sanāksmes ierakstu. Tā raidījuma pieprasījumu pārsūtīja Iekšlietu ministrijai, jo formāli Krīzes vadības padomes sekretariāts ir VUGD struktūrvienība. Galu galā raidījumam atļāva noklausīties 11 stundas garo sēdi. Par dzirdēto pirms mēneša bija sižets.

"Pēc tā var vērtēt politiķus nākamajās vēlēšanās par to, vai šie lēmumi bija pamatoti. Es ļoti labi saprotu argumentu, ka ministriem vajag vietu, kur bez ieraksta un svešām ausīm atklāti izrunāties, bet šis nav valsts noslēpums. Mēs neviens nekad neprasām aizsardzības plānus, militāro pārvietošanos, lietas, kuras patiešām ir valstij sargājamas. Šis ir jautājums par to, kā tiek pieņemti lēmumi," saka Jemberga.

Tikmēr Satversmes tiesas tiesnesis Jānis neimanis skaidro: "Informācija lēmuma sagatavošanas procesā nepieciešama vai iekšēja informācija, kādā veidā tika sagatavots lēmums, tā ir ierobežotas pieejamības informācija līdz brīdim, kad lēmums ir pieņemts, ja vien šī informācija tālāk nav atklājama kādu īpašu apsvērumu dēļ."

Saslimstība strauji auga, Kariņš pēc veselības ministra Pavļuta aicinājuma sasauca nākamo Krīzes vadības padomi. Bija mainījies sabiedrības noskaņojums, tāpēc ministri spēja vienoties par lokdauna ieviešanu.

"Visi šie pieauguma rādītāji turpināja norādīt uz nenovēršamu katastrofu. Veselības ministrija piedāvāja stingrāku variantu, mēs piedāvājam garāku mājasēdi. Tur bija versijas gan četras nedēļas, gan trīs plus divas nedēļas. Galarezultātā valdība nosliecās aprobežot šo mājsēdi līdz valsts svētkiem,"

stāsta Daniels Pavļuts, Veselības ministrs (Attīstībai/Par!).

"Nekā personīga" pieprasīja arī šīs sēdes ierakstu. Taču saņēma atteikumu - VUGD atbildēja, ka šoreiz Valsts kanceleja sēdi nav ierakstījusi. To apstiprināja arī pati Valsts kanceleja.

Valsts kancelejas komentārs:

"Valsts kancelejas pienākums ir ierakstīt Ministru kabineta sēdes un laikā, kad notika apvienotās Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdes, tās tika ierakstītas. Savukārt Krīzes vadības padomes sēdēm ieraksts netiek veikts un Valsts kanceleja arī nepilda Krīzes vadības padomes sekretariāta funkcijas.

Jūsu minētās sēdes ieraksts bija atsevišķs gadījums Krīzes vadības padomes sekretariātam ērtākai protokola sagatavošanai, kas arī ir galvenais materiāls lēmumu izsekojamībai. Sēžu materiāli un protokoli ir pieejami Krīzes vadības padomes sekretariāta sadaļā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tīmekļvietnē."

Ugunsdzēsības dienesta rakstītais protokols par septiņas stundas ilgušo sēdi ir uz četrām ar pusi lapām, no kurām divas aizņem dalībnieku saraksts. Tajā atspoguļo lēmumus, nevis diskusiju gaitu.

"Nekā personīga" uzrunātie sēdes dalībnieki par ieraksta neesamību ir pārsteigti, jo līdz šim viss ticis ierakstīts. Ja bijušas kādas domstarpības, kurš ko teicis vai atbalstījis, vienmēr varēja to pārbaudīt. Valsts kanceleja saglabājusi pat čatu jeb tērzētavu.

"Es pieņēmu, ka tas tiek darīts pēc definīcijas, ņemot vērā šīs sanāksmes nozīmīgumu un to, ka Krīzes vadības padomes sekretariātam pēc tam būs tomēr jāveic atšifrējums, un protokols jāsastāda. Līdz ar ko, godīgi sakot, mans pieņēmums būtu, es būtu domājis, ka sanāksme tika ierakstīta.

 Situācija, ka vienas sēdes saturs ir pieejams, cits sēdes saturs nav pieejams kaut kādu iemeslu dēļ, tas man līdz galam nav īsti izprotams," skaidro Pavļuts.

Uzrunājot 18. oktobra sanāksmes dalībniekus, "Nekā personīga" uzzināja, ka sapulce ir ierakstīta. Cilvēki sēdes laikā fotogrāfējuši datorekrānus ar krīzes attīstības modeļiem. Attēlos ir redzama ikona, kas parādās tikai ieraksta laikā.

Viena no fotogrāfijām uzņemta īsi pēc sēdes sākuma. Runā epidemiologs Ņikita Trojanskis un galvenajā ekrānā redzama viņa modelētās saslimstības prognozes dažādos scenārijos.

Otra uzņemta piecas stundas vēlāk, tajā redzama tērzētava, kurā politiķi diskutē par lokdauna termiņu un, kādi ierobežojumi būs spēkā pēc tā. Piemēram, Krišjānis Feldmanis argumentē, ka vakcinētie pirms valsts svētkiem gribēs doties pie friziera.

Pārbaudot oriģinālo attēlu tehniskos datus, redzams, ka tie uzņemti 18. oktobrī, tiem nav veiktas nekādas manipulācijas. Krīzes vadības padomes sēdes laikā notika ieraksts.

"Var iet un tiesāties par to, vai viņa ir atklājama, bet ne brutāli melot. Man liekas melošana valsts dienestā vispār nav lieta, kas būtu iedomājama," saka Jemberga.

Informācijas atteikums ir administratīvs akts, kura tiesiskumu var pārbaudīt augstāka iestāde vai tiesa. Arī pierādīt iestādes melus var tikai tiesā.

Premjerministrs uz "Nekā personīga" jautājumiem sniedza rakstisku komentāru, kas pēc būtības neatbildēja uz jautājumu, vai Valsts kancelejai likts melot par ieraksta neesamību nevēlamas rezonanses dēļ.

Premjera Krišjāņa Kariņa komentārs:

"Masu mediju iesaiste pandēmijas ierobežošanā un jebkuras citas krīzes pārvarēšanā ir būtiska un neatņemama sekmīga rezultāta daļa. Tāpat ir svarīgi, ka pastāv mehānisms, kas sabiedrībai dod iespēju pārliecināties par katra valdības locekļa pieeju lēmumu pieņemšanas procesam. Krīzes vadības padome ir koordinējoša institūcija, kura gatavo rekomendācijas valdībai par turpmāko iespējamo rīcību krīzes situācijā. Lēmumus pieņem valdības sēdēs, kuras ir atklātas un pieejamas masu medijiem un sabiedrībai. Atsevišķos noteiktos gadījumos jautājumu izskatīšana valdības sēdēs notiek slēgti, tāpēc ir noteikta kārtība, kādā masu medijiem ir pieejama informācija par slēgtajās valdības sēdēs skatītiem jautājumiem."

"Mani ļoti izbrīna, ja tā ir, ka nav reģistrēti visi dokumenti, ieraksti un viss pārējais, jo mēs taču jau vakcīnu sāgas sākumā, par ko bija lielās šausmas. Pirmais bija tas, kā šīs vakcīnas tika iepirktas, uz kādiem pamatojumiem, aiz diegiem baltiem savilktiem un melošanu Ministru kabinetam.

Bet otrs bija, ka nekas nav dokumentēts, ka sēdes nav dokumentētas, ka ierakstu nav, ka pierakstu nav. Un es tiešām nespēju noticēt, ka, vai tiešām mēs neko neesam mācījušies no tā?"

saka Jemberga.

Valsts kanceleja intervijai nepiekrita. Raidījums skaidro - pēc tam, kad mēs to rakstiski informējām, ka esam atraduši pierādījumus meliem, saņēmām ziņu, ka ieraksts bijis, bet izdzēsts. Jāpiebilst, ka Krīzes vadības padomes sēde notika dienā, kad mēs iesniedzām pieprasījumu par iepriekšējās sēdes ierakstu. Līdz ar to, audiofails izdzēsts, apzinoties, ka par to varētu būt sabiedrības interese vai pat tieši šī iemesla dēļ.

Plašāk "Nekā personīga" sižetā:

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu