Stājoties spēkā prasībai par Covid-19 sertifikātu, darbu pametīs ap 700 skolotāju (61)

Kritiskās situācijas risinājumus eksperti apsprieda īpaši šim tematam veltītā konferencē. Apjomīgu pētījumu par situāciju skolās veikusi Latvijas pašvaldību savienība (LPS). Vēlreiz izkristalizējies, ka skolotāju trūkums ir sāpīgs jautājums lielam skaitam Latvijas skolu.

Apkopotie dati rāda, ka kopumā Latvijā šobrīd trūkst 1300 pedagogu. Lielākās problēmas ir ar matemātikas, latviešu valodas un dizaina un tehnoloģiju priekšmetiem - katrā no tiem ir vairāk nekā 100 vakances. Tāpat skolām trūkst vairāk nekā 500 dažāda atbalsta personāla.

Darbinieku trūkums īpaši pieaudzis tieši šogad. Galvenais iemesls - prasība, ka nevakcinēti darbinieki savus pienākumus veikt nedrīkst. Tā, piemēram, Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aplēsusi, ka šoziem darbu pametīs vai jau ir pametuši vismaz 700 pirmsskolas un vispārējās izglītības skolotāju, vēl ap pustūkstoti atbalsta personāla un tehnisko darbinieku.

"Tās atkal ir vakances un slogs tiem, kuri turpina savas profesionālās darba gaitas. Un, kā mēs zinām, ļoti daudzi pedagogi dāvina savu privāto laiku, lai sagatavotos, lai izlabotu darbus, lai būtu individuālāka pieeja skolēniem, lai būtu ciešāka sadarbība ar vecākiem," stāsta LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

Arī Pašvaldību savienība apzinājusi, ka jau šobrīd, tūkstošiem pedagogu pamatīgi pārslogoti - viņi strādā ne vien dažādās skolās, bet pat dažādās pašvaldībās. Turklāt ir arī tādi skolotāji, kuri katru nedēļu apbraukā skolas četrās un pat vairāk vietvarās.

"32% mums strādā no vienas līdz 1,3 slodzēm un 14% mums strādā vairāk kā 1,3 slodzi," norāda Dundure.

Turklāt pietiekamu jauno pedagogu pulku nespēj izveidot arī galvenā skolotāju kalve, Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte. Tur atzīst - absolventu skaits ne šogad, ne nākamgad nespēs aizpildīt vakances.

"Mums ir kaut kas jādara. Mums ir jādomā, ko varam darīt, lai šo vakuumu aizpildītu.

Skatoties pabeigušos pret tiem, kas iestājās, kopumā ir negatīva bilance. Mēs vēl pie tam nevaram prognozēt, cik būs tie, kuri pa ceļam pārtrauks studijas vai paņems akadēmiskos atvaļinājumus,"

 norāda LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Linda Daniela

Eksperti pieļauj, vairāk cilvēku vēlēsies kļūt par skolotājiem, ja tiks celts profesijas prestižs, aktuāls arī atalgojuma jautājums. Tāpat iespēju robežās veidi, kā piesaistīt skolotājus savām dibinātajām skolām, būtu jāmeklē arī pašvaldībām pašām.

"Zinu, ka ir pašvaldības, kas piedāvā arī dzīvokli, ir pašvaldības, kas kaut kāda cita veida atvieglojumus piedāvā, varbūt tas ir jāpārrunā.

Ļoti būtiska lieta, ko īpaši jauni skolotāji saka, ir nepieciešams mentors, palīgs, kas viņiem palīdzētu ieiet skolas vidē," pauž LU pārstāve.

Eksperti arī uzskata, skolotāju trūkuma krīzi varētu risināt, pievilcīgāku un elastīgāku padarot topošo skolotāju izglītošanas procesu. Savukārt par nozari atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzsver, ir jāmeklē veidi, kā pēc iespējas ātri krīzi risināt, tomēr nevar aizmirst arī par kvalitāti.

"Mēs daudz runājām par prestižu, bet prestižs veidojas tur, kur ir kvalitāte. Un augstskolām tas ir ļoti liels izaicinājums, sabalansēt šīs lietas.

Saprotot, ka tiek gaidīts pietiekoši plašs skolotāju klāsts, tajā pašā laikā, uzturot augstu prasību latiņu," saka IZM Direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone.

Ātrus risinājumus pamatīgajai pedagogu trūkuma problēmai šobrīd eksperti gan nesaredz. Taču tie ir vienisprātis, ka izeju varēs rast, vienīgi sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm.