Rīdzinieki gadiem cīnās par ielas sakārtošanu, bet bez rezultātiem (2)

Tad, kad nav piesalis, mājās tikt iekšā ir teju neiespējami. "Mums vajag kaut kādus speciālus apavus, lai mēs varētu pa tiem dubļiem brist. (..) Mēs pagājušajā gadā rakstījām uz domi, visi iedzīvotāji, un visi parakstījāmies, un tas tā arī palika viss,"  stāsta vietējā iedzīvotāja Aija Taraškēviča.

"Es saprotu, ka Rīgā ir daudz briesmīgu ielu, bet šis ir izcils piemērs. 

Te slapjā laikā ne mammas ar ratiem var izbraukt, te invalīdiem ratos ir pilnīgi neiespējami [paŗvietoties], un sāpe ir, ka mēs maksājam lielus nodokļus," stāsta vietējais iedzīvotājs Imants Vīksne. Par katru māju tiek maksāts vairāk nekā tūkstotis gadā, kas ne visiem ir pa kabatai. Viņš neapmierināts ar to, ko saņem pretī.

Kaspars Hercmanis raidījumam kā jaunais vecāks uzsvēra, ka nepārtraukti sastopas ar putekļiem, jo nav asfalts.

"Visu vasaru ir tā, ka logu nevar atvērt, ir karsti, un bēbim istabas logs uz ielu, un mēs varam vērt vaļā tikai naktī,

kad mašīnas nebraukā, jo tad putekļu nav," tā Hercmanis.

"Mēs ar meitu ar ratiem principā šo ielas posmu nevaram izmantot," papildina Undīne Hercmane. Viņa stāsta, ka bieži izvēlas apkārtceļus, jo nevēlas brist pusmetru dziļus dubļus un staigāt gumijniekos.

"Šobrīd mums tuvāko gadu plānos nav paredzēta minētās ielas rekonstrukcija vai pārbūve, līdz ar to es nevaru solīt kaut kādas būtiskas izmaiņas," saka Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods.

Raidījums vaicājis, kāpēc šo ielu nevar beidzot savest kārtībā, pašvaldības pārstāvis paskaidroja: "Šī iela jau daļēji ir asfaltēta, ir tikai neliels posms, kas nav līdz šim asfaltēts, un, lai veiktu šāda veida darbus, ir nepieciešams izstrādāt būvprojektu.

Kā jau es norādīju, departamenta prioritātēs ir lielie satiksmes infrastruktūras objekti, un ir nepietiekams finansējums, un mēs esam spiesti "lāpīties" tuvākajos gados."

Šo 200 metru remonts varētu izmaksāt ap 100 tūkstošiem, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks Viktors Haritonovs.

Tehnikas pārvietošana uz nelielu objektu veido ievērojamu izmaksu daļu, protams, arī – projektēšana, jo jāprojektē pats ceļš, tā nestspēja, komunikāciju izveide un tā tālāk. Bet ir skaidrs, ka Piebalgas ielā iedzīvotāju pacietības mērs ir pilns, tādēļ tiek pieprasīti risinājumi.

Vīksne pastāstīja, ka citā ielas galā nav lietusūdens kanalizācijas, toties ir asfalts, lai gan nav pārāk labs. "Mēs šķūrējam sniegu, mēs paši te tīrām, vācam, nekādu sētnieku mēs te īpaši nekad neesam redzējuši. Mēs to visu arī darīsim, bet izdariet tā, lai mēs te varam normāli sniegu kasīt," sacīja iedzīvotājs.