Lietuvas ārlietu ministrs lūdzis premjerministri atbrīvot viņu no amata (2)

"Redzot situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar Baltkrievijas kravu tranzītu caur Lietuvu, kas turpinās pēc ASV sankciju [stāšanās spēkā], un saprotot izaicinājumus, ko tā rada Jūsu vadītajai Lietuvas Republikas valdībai, lūdzu (..) pieņemt manu atkāpšanos

un tuvākajā Jums iespējamajā laikā atbrīvot mani no ārlietu ministra amata," viņš rakstījis.

Jau ziņots, ka "Belarusjkaļij" kravu tranzīts caur Lietuvu netika pārtraukts, kad 8. decembrī stājās spēkā ASV sankcijas. Noskaidrojies, ka Baltkrievijas valsts uzņēmums novembrī veicis priekšapmaksu Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam "Lietuvos geležinkeliai" un ar šo summu pietiek, lai tas turpinātu "Belarusjkaļij" kravu pārvadāšanu decembrī, janvārī un februārī. Kā paziņojis "Lietuvos geležinkeliai" vadītājs Mants Bartuška, par līguma laušanu uzņēmumam varētu draudēt simtiem miljonu eiro liels sods.

Landsberģis, kurš ir arī valdošajā koalīcijā ietilpstošās konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti" priekšsēdētājs, ceturtdien paziņoja, ka jau trešdienas vakarā informējis premjeri par gatavību demisionēt, bet vienlaikus norādīja, ka gaidīs valdības vadītājs lēmumu. Drīz pēc tam arī satiksmes ministrs Marjus Skuodis, kuru ministra amatam deleģējusi liberālā Brīvības partija, paziņoja, ka gatavs atkāpties.

Šimonīte savukārt solījusi, ka lēmumu attiecībā uz abiem ministriem pieņems nākamās nedēļas sākumā "saskaņā ar politiskās atbildības kritērijiem".

Šobrīd premjere uzturas vizītē Moldovā.

Tikmēr prezidents Gitans Nausēda piektdien paziņoja, ka nav vajadzības gaidīt, lai ministru gatavību atkāpties izvērtē premjere, jo saskaņā ar Rietumos pastāvošo praksi tā ir pašu ministru atbildība.

"Ja jau mēs deklarējam, ka mums ir uz vērtībām balstīta ārpolitika, tad nedrīkstam radīt saviem partneriem ne mazākās šaubas, ka to arī ievērojam. Deklarācijām jāsaskan ar mūsu konkrēto rīcību,"

viņš piebildis. "Līdzšinējā rīcība, manuprāt, īsti nesaskan ar politiskās atbildības principu."

Lietuvas valdība jau pēc sankciju stāšanās spēkā paziņoja, ka cenšas panākt, lai dzelzceļa uzņēmuma līgums ar "Belaruskalij" tiek lauzts, tomēr vienlaikus norādīja, ka ASV sankcijas tieši neattiecas uz mēslošanas līdzekļu tranzītu caur Lietuvu.