Sieviete aicinājusi izsaukt ātro palīdzību, bet meita lūgusi, lai to nedara, jo uzreiz vēlējās braukt mājās.
Mediķi uz notikuma vietu netika izsaukti, un ievainojumus neizdevās fiksēt oficiāli. Tikmēr Vitālijam bija izdevies apturēt "Volkswagen" stūrētāju, tiesa, visai destruktīvā veidā. Viņš stāsta, ka vīrieti izdevies notvert, bet cietis avārijā uz Nīcgales un Deglava ielu krustojuma, dzenoties viņam pakaļ.
Avārijā bija iesaistīts Vitālija vadītais spēkrats, auto, kuru vadīja meiteni notriekušais vīrietis, kā arī vēl divas citas automašīnas - "Škoda" un "Peugot". Vīrietis pēc avārijas izkāpa ārā no mašīnas un prasīja Vitāliju policijai neziņot par meiteni. Viņam bija vienalga par notriekto bērnu, apgalvo Vitālijs. Uz notikuma vietu atbrauca vaininieka draugs, kurš arī aicināja nerakstīt paskaidrojumu policijai, ka notriekta meitene.
Vitālijam administratīvā kārtā tika piespriests sods par avārijas izraisīšanu. Ludmila nākamajā dienā vērsās policijā, cenšoties saukt pie atbildības vīrieti, kas pameta notikuma vietu pēc gājēja notriekšanas.
Izmeklētājs Ludmilai teica, ka viņai ir visas tiesības vērsties pie OCTA apdrošinātāja pēc atlīdzības, ja meita tiek atzīta par cietušo. Taču realitātē, atbilstoši normatīvajiem aktiem, ja cietušajai nav fiksēti fiziski bojājumi, morālā kompensācija nepienākas, stāsta meitenes māte. Ludmila skumji secina, ka vajdzēja tomēr saukt ātro palīdzību.
Ludmila stāsta, ka meitai drīz vien kāja pārstāja sāpēt, bet emocionālā trauma palikusi joprojām. Decembra sākumā sieviete iepazinās ar policijas lēmumu. Piešķirtais sods izraisīja pārsteigumu. Likums par aizbraukšanu no negadījuma vietas pēc šāda pārkāpuma izdarīšanas paredz sodu robežās no 200 līdz 900 eiro, bet vainīgais dabūja daudz mazāku sodu 50 eiro apmērā, ko Ludmila uzskata par nesamērīgi zemu attiecībā pret nodarīto.