Šodienas redaktors:
Dace Otomere

ST vērtēs normu, kas liedz cietumā esošām personām piedalīties pašvaldību vēlēšanās

Raksta foto
Foto: Ivars Soikāns/LETA

Satversmes tiesa (ST) ierosinājusi lietu par normām, kas liedz personām, kuras izcieš brīvības atņemšanas sodu, piedalīties pašvaldību vēlēšanās, informē tiesa.

Pieteikuma iesniedzējs izcieš brīvības atņemšanas sodu. Saskaņā ar apstrīdēto normu viņš nebija tiesīgs balsot kārtējās pašvaldību vēlēšanās, kas Latvijā norisinājās 2021.gada 5.jūnijā.

Iesniedzējs lūdz ST izvērtēt Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 6.panta 2.punkta atbilstību Satversmes 101.panta otrās daļas pirmajam teikumam.

Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 6.panta 2.punkts noteic, ka personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, nav tiesību vēlēt pašvaldības domi.

Satversmes 101.panta otrās daļas pirmais teikums nosaka, ka pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā.

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētajā normā noteiktais aizliegums ierobežo personai Satversmes 101.panta otrās daļas pirmajā teikumā ietvertās tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās balsojot.

Likumdevējs neesot ievērojis labas likumdošanas principu, jo neesot ņēmis vērā Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras atziņas par ieslodzīto personu vēlēšanu tiesībām un pārvērtējis apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma nepieciešamību.

Apstrīdētajā normā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam neesot leģitīma mērķa. Ja par tā leģitīmo mērķi varētu uzskatīt valsts pārvaldes institūciju darba atvieglošanu, tad pamattiesību ierobežojums būtu atzīstams par nesamērīgu, jo minēto mērķi varot sasniegt ar personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Turklāt šāds pamattiesību ierobežojums nesniedzot sabiedrībai nekādu labumu. Tā kā ar apstrīdēto normu ikvienai personai, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu, ir atņemtas tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, šis pamattiesību ierobežojums būtu atzīstams par nesamērīgu arī tad, ja tas sniegtu sabiedrībai kādu labumu, uzskata pieteikuma iesniedzējs.

ST ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2022.gada 8.februārim iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2022.gada 8.maijs.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu